šodien gribēju nedaudz sakārtot savu istabu, lai varbūt kādreiz būtu patīkami šeit atrasties. tiku līdz tam, ka iztukšoju visas atvilktnes, plauktus un galdu, sametot visu, visu gultā. rādās, ka tā arī te paliks vismaz līdz 7dienai.
atradu salacgrīvas biļeti, dēlaita korķīti no pagājušā gada dzimšanas dienas, sarūsējušu naudiņu no zvērā un veco matemātikas kladi. (mm)
man ir trīs krāsojamās grāmatas! "māsīc, cik Tev gadi??" un vēlāk...:"es arī drīkstu pakrāsot?" ha, ha.
kā agrāk. tikai es vairs nedrīkstu teikt:"kā agrāk", jo kavēties atmiņās ir muļķīgi, un cilvēki, kas kavējas atmiņās, izskatās muļķīgi. es izskatos muļķīgi.
bet puisis no laukiem, kas gribētu būt mans draugs, jau sācis mani saukt par princesīti. diez kāpēc viņš nesaprot, ka vienīgā patiesā sms bija par manu vecumu. eh