03:13 am
nedaudz jautrs pasākums. labi, man bija jautri brīdī, kad cilvēki spēlē spēli uz to,kurš ēdīs sarūgušu pienu, vecu biezpiena sieriņu, dzers eļļu un ēdīs zaļus kartupeļus,neskatoties uz to, ka blakus telpa ir pārpildīta ar normālu un svaigu ēdienu.
tie,kas gribēja, ievēroja to, ka šodien neesmu īsti es. bet vismaz pirts un jauks kompliments.
ārā jau gaišs, draugos saņēmu visideālāko vēstuli kādu vien varēju saņemt šajā brīdī.
07:59 pm
tur ir kaut kāda saikne. brīdī, kad es tik ļoti vēlējos tikt uz mājām, mammas draugs pusaizmidzis esot cēlies un teicis, ka es zvanīju un gribu tikt mājās. mh.
šī bija kārtējā jaukā svētdiena.
brālis atkal niķojas! nu nepatīk man, kad cilvēki skaļi sarunājas ar sevi! riebīgākais no ieradumiem.
10:40 pm
tad ir tāds miers. tagad jau arī.
satiku tēti vakar. pirmo reizi šomēnes. uz pusstundu. ko diez man vajadzēja viņam teikt? to, ka man tāpat kā vienmēr nav problēmu un nav vajadzības uztraukties? -to arī pateicu, jo man nav vajadzīgas rūpes, ja tās nav īstas. viņa secinājums pēc mūsu "garās" sarunas: "par garlaicību, kā redzu, Tu nesūdzies." un labi ka tā!
limfmezgls paliek mazāks, bet viņš sāk sāpēt! un kāja arī. kaut līdz trešdienai pārietu, blumberga vienkārši neticēs, ka man atkal ir kāda trauma. es arī neticētu.