.

June 24th, 2007

04:54 pm

darba biedri ir tīk smieklīgi. kā viņi dejoja. nu jā, mums tas bija visīstākais kīno. deju plača malā nolikām krēslus, sēdējām un smējāmies - skaļi. vienam tur ļoti nirvana patīk, viens ir cīkstonis. iepazinos ar darba kolēģa draudzeni. tik oficiāli 8)
ledusskapis bija tik liels, ka tajā varēja pat dejot. baseins bija tik hlōrains, ka tagad esmu balta. nu nedaudz. nu labi varbūt arī nē, bet baltāka gan. no 10 nagu dimantiņiem palikuši divi. "nē, man viņi nepazudīs!" ar mazajiem čillot pa piepūšamajām atrakcijām bija varen jautri. "evīit, davai kurš ātrāk augšā!" ejot gulēt logi tā trīcēja, ka gulēt aiziet nevarēja. es tikai dzirdēju vienu no vakara labākajiem teikumiem - "un šīs laikam ir beigas" -svēts teikums. mēs bijām vienīgās, kas peldēja tajā drausmīgajā ūdenī, kas tāds bija dēļ zivju barības. bombenes baseinā un viss ir tik nošļakstīts. pingponga galds saplēsās. un es nemaz nepiedzēros. tas laikam ir tas, ar ko es varu lepoties atšķirībā no VISIEM pārējiem.

05:33 pm - lūdzu, lūdzu, liec man mieru. es vairāk nevēlos runāt šodien.

rīt ir darbs. neizbēgamais pirmdienas darbs. man žēl sevis, žēl savas vasaras un tas laiks, kas tiek bezjēdzīgi tērēts. izbeidz! nu ļauj man izbeigt.


nē, es neesmu īgna, dusmīga (ienīstu šo vārdu), neesmu nekāda. tikai nerunā ar mani. nevajag. nav arī par ko.

09:24 pm - dūmi ir skaisti

tad es pievērsīšos tiem,kas interesē mani. šī diena ir tipiska svētdiena.
nesāc.
Powered by Sviesta Ciba