12:42 am
jau kādu astoto stundu mācos vēsturi. trīs no tām nogulēju. stundu skatījos hausu. biju iepirkties. iztērēju tikai 2/5 no iedotās naudas. es būtu taupīga ģimenes izdevumu pārvaldītāja, bet mani bērni mani ienīstu, jo es neciešu pirkt saldumus, bet varbūt viņi neciestu ēst saldumus,un varbūt tomēr viss būtu labi. pārējo laiku, kas palika, lai mācītos vēsturi, es mācījos. tb atkārtoju. -savu vēsturi. gadu un mazāk iepriekš. vismaz no tās es neaizmiegu. jāiedzer zaļā tēja un jāķeras vēsturei pie ragiem. viņai ir ragi?
02:30 am
kā viņam var interesēt manas acis? varbūt man patīk mana acu infekcija, un man patīk no rītiem mosties sarkanām un miegainām acīm.
diez, ja eksāmena laikā man neapturami asiņotu deguns, man ļautu viņu nerakstīt? gan jau ļautu, bet būtu jāpārraksta vasarā vai nākošgad. hmm.
jo ilgāk skaties, jo mazāk patīk. jo vairāk domā, jo vairāk patīk. acis ir kļūdainākas par prātu?
07:51 pm
nedaudz iesvilu šodien. un tomēr, kad saulīte dedzina muguru, blakus ir iespēja peldēt un cilvēki, kas paskaidro, tad ir vieglāk lasīt to vēsturi. vienu grāmatu jau izlasīju. žēl, ka tik maz laika.
es iešu skriet ar Annu. kā agrāk. un ja nebūs miedziņš no rīta, tad arī no rīta iešu skriet, kā agrāk. re, re -vēsture! (sun)
09:31 pm
nākot mājās, iedomājos, ka man vajadzīgs diktafōns, jo savādāk es visu redzēto aizmirstu. es varētu iet pa ielu un visu skaļi ierunāt. diez vai vēl dīvaināku skatienu mani kaimiņi ir spējīgi izveidot. būs jāpamācās no viņiem. viena no viņiem, laistot savas puķes, aplēja arī mani. šodien izaugšu liela. izaugs manas zināšanas? jasmīni smaržo nu dien jauki, bet mammai no tiem sāp galva, tāpēc nav vērts pūlēties un saplūkt tos, un vēl - viņiem jau arī sāp. šodien izdzēru trīs glāzes piena pēc kārtas. sākusies piena sezona.
es priecāšos par to, ka Tu nedzirdi manas domas, Tu priecājies par to, ka tās nedzirdi.