07:40 pm - pavasaris - manīgs.
šī bija laba un nebija laba diena. jauki, kad skolā pasūdzos par to, ka neesmu paspējusi ieiet dušā un jūtos izcili slikti, klasesbiedri pasaka, ka jauki izskatos. viss nokārtojies bez manas līdzdalības. mm.
bet parkā diena izcili slikta un pretīga. aizbildināšos, ar to, ka sniegs traucē.
vakars gan jauks, tikai žēl,ka vieta, kur vēl nesen (2 jūnijs?) sēdējām, bet tagad pārplūdis tik tālu, ka man atliek vien savus apavus nosmērēt šokolādes brūnumā.
10:27 pm
klausos "bleideru" dziesmu. un man paliek skumji. es vairs nespēju justies piederīga viņiem. pati tam vēl neticu. nekas taču nav mainījies. cilvēki paliek cilvēki. bet kad gan es esmu jutusies piederīga. -atkal slikti!
kā gan pavasarī var būt skumji? "labi", ka tā nav bijis vienmēr, tas tikai ātri aizmirstas vienmēr, kad paiet vienmēr. vienmēr taču vienmēr paiet, aizsteidzas, pazūd.
ja drīkst vēlēties, es vēlos vienu dienu no pagājušā pavasara, vēlos vienu dienu, kad skola sākas vēlu un ātri beidzas, vēlos dienu, kad var justies labi. jā, tas būtu viss. viss par dienām, jo visas vēlmes jau tāpat nav pierakstāmas.
10:47 pm
jā, pareizi. kaut kādam funksam, kurš visu uztver nenopietni, stāstīt,kas mani nomāc. mm. labi - viņš vismaz klausās.
11:08 pm
ja arī man būs paši labākie eksāmena rezultāti, es būšu labākā tikai mirkli. pēc tam viss tiks aizmirsts. tik vienkārša patiesība, ko skolotājas pamanījušās izraut no manis. nebiju domājusi, ka tā tukšā runāšana mani iespaidos. mm. rīt jauna diena. bet kā, lai mācās nepārmācoties?