Life under construction...

Tue, 30 Jul 2013 19:39:14 GMT

Kad vienā brīdī liekas, ka viss ir kārtībā, tad nākamais brīdis jau parāda, ko citu. \

Un izveidojās konkrētas sajūtas un priekšstats par to kāda tā dzīve patiesībā ir.
Nekādas kārtības nav.

Ir tikai spēja balansēt pa vidu.
Krist un rāpties atpakaļ.
Šajā brīdī visa kā ir par daudz.
Sēžu un vāros savā katlā viena pati ar sevi.

Wed, 29 May 2013 04:54:10 GMT

Grozies kā gribi,tomēr katram pašam ar saviem prusakiem galvā jātiek galā!!!

Mon, 06 May 2013 17:32:49 GMT

Kapa klusums jeb klusums pirms vētras?Butiba ir vienalga, jo klusums ir visbiedejoshakais no visiem!Varbut tieši tāpēc es vienmēr tik skaļi kliedzu,jo kad apklustu,tas jau ir pedejais punkts.visgrutak ir tad kad otrs kluse,kaut labak butu kliedzis.Es kluseju,jo visu citu iespejamo slikto es jau esmu izdarijusi!.Man patik ir krieviem tada fraze "tihij uzhas" tieshi ta ari ir!

Sun, 05 May 2013 20:18:50 GMT

Pašlaik negribas neko.Vienīgi varētu ņemt un izgaist,kas visticamāk arī būs jādara.

Sun, 05 May 2013 12:53:20 GMT

un tad pienāk tāds mirklis, kad vairs nav ko teikt, vairs nav neviena paša vārda, kas spētu kko izteikt.Tā ir dzīve, un tādi ir cilvēki.Tādi esam mēs!Labi un slikti vienlaicīgi.
Un tad dzīvē notiek dažādi notikumi, kas liek tev viss kaut ko pārdomāt no visām pusēm, arī par sevi pašu.šoreiz manī ir aizdomīgs klusums,neviens tur iekšā neko nesaka, it kā viss būtu noticis tā kā tam būtu jānotiek.Katrai situācijai ir savs sākums un gals jeb pagrieziena punkts.Un visi burbuļi reiz plīst un aiziet pa gaisu.

Eh...es pat nezinu kā lai pie tā visa pieiet, un kā lai izvērtē.Es tikai saprotu to, cik ļoti es esmu mainījusies jeb drīzāk laikam jau iepazinusi kkādas savas personības šķautnes.Un to kāda ir mana attieksme pret daudzām lietām.Maļoties caur saviem elles lokiem, es pati vairs sevi nepazīstu.
Nu jā.. atgriezīšos pie tās vietas, kur es nezinu, ko lai saka...Un man nav ne mazākās nojausmas, kas tagad notiks!Bet notiks! Un visi dabūs pēc nopelniem, ar mani priekšgalā!Jo šoreiz es spēlēju sliktā lomu..Tāda nu es esmu!
Cik varu būt laba, tieši tikpat ļauna es arī varu būt, kā izrādās.Un kā izrādās bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem, jo iespējams, visu šo gadu laikā es esmu zaudējusi kkādu daļu savas muļķīgās cilvēciskās uztveres.Tagad lietām vairāk pieeju no augšas.Vispār iekšā tagad ir tukšums un nevienas pašas emocijas, tas mazliet biedē.

Sun, 21 Apr 2013 21:20:52 GMT

Ir kaut kas pēc kā ļoti ilgojos un kā man pietrūkst,un neviens neuzminēs, kas tas ir, jo tas ir liels un foršs, un tai pat laikā megasarežģīts noslēpums.

Mon, 15 Apr 2013 09:57:34 GMT

Kopš septembra ir noticis tik daudz visa kā,ka es esmu visnotaļ izbrīnīta PAR VISU. Un to, lai cik mēs sev neliktos pašpietiekami un visu zinoši pārgudreļi, vēl aizvien dzīve pamanās paņemt un nolikt uz pauzes. Un tad nu mini kā ir labāk? Sēdēt iespiestai stūrī, brīnīties krustcelēs sēdēt uz jumta vilcienam. nu man kā jau laikam avantūristei, kā izrādās, kgan man vēl joprojām šī vārda definīcija nav īsti skaidra līdz galam, bet nu kaut kā tā varētu būt.
Jā daudz kas ir ļoti mainījies, un arī to ir diezgan grūti nodefinēt uz kuru pusi.Iepriekšējos gadus nācās dzīvot tādā pozitīvo emociju pusbadā, šķiet tagad kopš septembra, esmu paspējusi dabūt visu šo 4-5 gadu devu uzreiz, tādēļ jumts principā jau sen ir aizbraucis.

Tue, 09 Apr 2013 20:01:39 GMT

a vot tagad es esmu reāli dusmīga uz tiem ,kas tur augšā sēž. Vispār nav smieklīgi! pat ne mazliet!

Tue, 09 Apr 2013 14:04:58 GMT

Par daudz UR pār MO.

Sun, 07 Apr 2013 19:03:26 GMT

kaut kā viss bija ok. un tad paņēmās un sajājās. Un pa virsu visam panikas lēkmes! Nu jauki, ko lai vēl saka...

Tagad jāizdomā jauna stratēģija!

Mon, 01 Apr 2013 10:50:13 GMT

Gribu pamosties! Un tā lai viss kas noticis nekad nebūtu bijis! Bet šoreiz es nepamodīšos...

Thu, 28 Mar 2013 11:45:09 GMT

Izrādās, ka es esmu baigā pareizā meitene, brīžiem :D

Un tad pie dažiem konkrētiem aspektiem visa morāle u.c iet pastaigāties, jocīgi, ka tā.

Wed, 27 Feb 2013 22:41:04 GMT

Es zinu, ka nāve tās ir tikai nākamo durvju atvēršana. Bet kaut kā tas liek aizdomāties par šo patreizējo ceļu. Ir cilvēki, kuru nāves mani neaizskar, bet ir tādi, kas gribot negribot, uzsit emociju un pārdomu vilni.

Tue, 05 Feb 2013 21:47:15 GMT

Viss lenām virzās uz augšu. man ir aizdomas,ka šis būs labs gads.Tāda man iekšā, tā kņudošā sajūta, kas ir pirms labiem notikumiem.Pārmaiņas pēc viss ir mierīgi, vairāk vai mazāk, palēnām.

Sun, 03 Feb 2013 19:46:33 GMT

brrr...uzmetās drebulis-riebulis.jāiet ātrāk gulēt,lai šodiena būtu beigusies!Vakarā nepārāk labas domas man galvā sanākušas.

Thu, 31 Jan 2013 21:13:17 GMT

Murrrr... forša diena!
Ir tik patīkami zaudēt realitātes sajūtu un būt 10 cm virs zemes :P Un tas ir iespējams, un viss ir pavisam vienkārši!
Šodien visu dienu muļķīgi smaidīju :) un bija tik forši :P
Nu īsāk sakot, uzredzēšanos, mans dārgais jumt, vari atpakaļ nebraukt :)

Wed, 30 Jan 2013 00:55:39 GMT

Ir mērķis!

Pārstāt darīt tās nevajadzīgās lietas,kuras es joprojām vēl daru,pati sev nezināmu iemeslu pēc.
Vienkārši beigt!
Jo es to varu, un man ir raksturs,vismaz kādreiz bija,tagad gan nav sen manīts, tā pa īstam,bet gan jau izlīdīs!

Kaut ko mainīt var tikai darot - ne plānojot, ne sapņojot, ne domājot, ne runājot, ne žēlojoties un čīkstot, ne gaidot, ne sūdzoties.
NU NEKĀ CITĀDĀK, KĀ TIKAI PIECEĻOT SAVU F*** DIBENU UN DAROT (GAN BURTISKĀ,GAN PĀRNESTĀ NOZĪMĒ)

Viss! pietiks pārlasīt atkal un atkal un atkal to veco grāmatu un meklēt tajā sazin ko, ja uz galda ir kaudze ar jaunām.
Ir pienācis laiks izšķirot cilvēkus,lietas,situācija un vietas - uztaisīt pirms pavasara ģenerāltīrīšanu.

Un visu sākt tieši TAGAD!

Mon, 14 Jan 2013 09:25:47 GMT

BRĪVĪBA - mans vismīļākais vārds pēdējā laikā :)

Un pie kājas visu pārējo, jo tas vairs nav svarīgi un aktuāli.

Tue, 08 Jan 2013 22:47:44 GMT

Visnotaļ bezjēdzīgi izbraukājusies. Nu ok, ne galīgi, sapratu jau sapratu, kas man jāsaprot. Un tagad esmu atpakaļ un stāvu 0 punktā.Kā man teica sūdīgāk esot būt mīnusā. Jā, piekrītu. Bet 0 punktā ar tā kaut kā nekā.
Šogad man paliek 25. FUCK!
Bet prātiņa kā nav, tā nav.

Neko nedaru, neko negribu, neko nezinu,nekas nesanāk - vot tāda nu es esmu. Nu patiesībā jau neesmu,bet izliekos, ka esmu.

Un ko ar mani darīt?
Nu lūk, es pat jau vairs nezinu, ko ar sevi izdarīt, beigās tāpat es kaut kā pamanos izlavierēt visam cauri un neklausīt pati sevi. Iebrāžas caurvējš galvā, un viss, dari, ko tu gribi, neder ne draudi, ne sodi, nekādas disciplīnas, dara, kas ienāk prātā, kaut gan man liekas, ka ar prātu tam visam nav nekāda sakara.

Un tātad šī gada jautājums un būtībā uzdevums - Vai es spēšu sevi pāraudzināt?

Fri, 14 Dec 2012 21:17:53 GMT

šodien ir tāda diena, kad man tik daudz kas riebjās! Pārāk daudz visa kā un tai pat laikā nekā. Dzīves "fantastiskā" humora izjūta un joks, kas ir iztrādāts vairs pat nav smieklīgi, liekas, kur nu vēl tālāk var iet? Varēja tak izdomāt kko iņčigāku, bet nē, vajag tak piedurties.
No otras puses tik labi kā ir tagad nav bijis ļoti sen...
Ja es kādam šito stāstu izstāstītu :D gandrīz kā "Ugunsgrēks" :D bet to nevar stāstīt nevienam. Tas ir mans forši mokošais noslēpums!

Sajūta kā sēžot karuselī, viss tā griežas, ka vairs neizsekot. Man ir jānonāk pie kaut kā, beidzot! Un man nav nekādas nojausmas pie kā! Visi mistiskie plāni pelnos. Varētu plāns būt atrast plānu.

brrrr... besī ārā viss!

Sun, 09 Dec 2012 19:12:54 GMT

Moraļņix,viss kājām gaisā,es pat vairs nemaz necenšos visam izsekot līdzi.
Varbūt pēc aizbrauxanas-atbrauxanas kkas būs skaidrāks.
Man te anarhija iestājusies, esmu ārpus visiem rāmjiem izgājusi...
Hā,hā..
Tas no vienas puses ir drausmīgi, bet no otras da pajāt uz visu man pārmaiņas pēc.
Ir tik patīkami norauties no ķēdes, lai arī pilnīgi nepareizi.

Tue, 04 Dec 2012 21:28:39 GMT

nu jau pat man sāk likties, ka esmu dīvains cilvēks :D Kā tad nu vēl no malas tas varētu izskatīties. Labi, tā nemaz nav slikta lieta, trakāk ir būt parastam vai normālam.

Tue, 13 Nov 2012 06:47:53 GMT

20.12-07.01 manc ir braukt troļļus barot.

Pašpsihterapija.

Mon, 29 Oct 2012 20:59:42 GMT

hmmm....Jo vairāk domā, jo mazāk saprot.

(Jā, šodien ir pilnmēness un sātaniskā diena, viss kā parasti :D Mazie, melnie draudziņi sēž man atkal blakus un šūpina savas mazās, melnās kājiņas JEB Mēs esam atnākuši :D )

Labi, pāris lietu man ir izkristalizējušās.
Būtībā arī tas ir DAUDZ.
Tagad es saprotu (kaut gan esmu to vienmēr zinājusi,bet ne vienmēr gribas to atzīt), ka tad, kad dzīve piespēlē, atrašanos ilgstošākā laikā tikai un vienīgi ar SEVI, kaut kas tai galvā, tomēr notiek.
( Un tagad man no tās kustības sāp galva,jeb varbūt no bezmiega, jeb no kaut kā cita)

Miegs it kā nāk, bet aizmigt grūti, un ja aizmiedz, tad 10x pamosties, un no rīta 6 acis vaļā, dari, ko gribi! ( Miegs jau sen vairs ar mani nedraudzējās, kā vajadzētu)

Sarakstīju sev megaahujenno plānu, ko un kā tālāk darīt, nu vismaz uz tuvāko laiku. Gaidu, kad varēšu tam ķerties klāt, pagaidām, darba lietu dēļ, nevaru, bet nu no 3dienas varētu sākt. Un būtībā, nevis varētu, bet nav daudz citu alternatīvu variantu. Kaut kā ir jāņem sevi pie dziesmas, jo kurš cits to darīs.
Jā, es labprāt pastāvētu te maliņā un pagaidītu, paskatītos, kas notiks tālāk,bet tad es saprotu, ka jau pārāk ilgi, esmu stāvējusi maliņā, un skatījusies uz visām pusēm.
Ilgstošu laiku bija tā strupceļa/krustceļu sajūta, kad stāvi kā muļķis krustojumā, un sen jau deg sarkanais, bet nekusties ne pa soli uz priekšu.

Vispār baigā tā Dzīve? Darīt viņai nav ko, kā reāli čakarēties un ironiski zoboties, par tādiem dundukiem kā es.

Tagad, man ir sajūta, ka tomēr esmu izkustējusies no sava statiskā novērotāja punkta. Nojausmas nav nekādas, muļķību, jau esmu paspējusi nostrādāt. (Kaut gan muļķība ir forša, sen jumts, tā nebija norauts :D Visu laiku tik tā nepārtrauktā smadzeņošana - tā it kā, viņa mani būtu pie kaut kā laba novedusi. Nē, nu ir jau, vienīgais, reizēm vajag bremzes atlaist, savādāk pārāk daudz spriedzes un aizmirstās dzīves garša, kurai patiesībā nav nekādas vainas, tikai visu laiku gribas to sarežģīt! )

Un tagad, es LūDZU, savu dārgo gribasspēku, neesi maita, un nepiečakarē mani, jo tagad viss ir atkarīgs, tikai un vienīgi no tevis. Un ņemot vērā, ka viņš man tāds nestabils radījums padevies - te kalnus gāž, te laižās lapās un nav atrodams - uz viņu paļauties nevar

Es skatos uz cilvēkiem, kam jaur 30, 40, 50, un kas tikai tad attopas, un es gribu attapties un mainīt TAGAD, ne tur pēc gadiem 5-15... Kamdēļ zaudēt laiku savam stulbumam? EGO? u.c?
Es jau saprotu, ka ir lietas, kas nāk ar gadiem un visu aptvert nemaz nav iespējams, un ir tie konkrētie grābekļi, ar kuriem jāatraujās pa seju, bet apzināties lietas, bet to visu ignorēt un gaidīt, kad tas viss vienkārši atrisināsies pats par sevi, tas ir pilnīgi idiotiski.
Ir lietas, kuras beidzot gribu nosaukt vārdos, nevis aizvērt acis un gaidīt, kad tās izgaisīs. UN ES TO DARĪSU, JO ES TO VARU!
Neteikšu, ka drausmīgi gribās, jo tas nav, tā baigi viegli, bet kā es vienmēr saku:" Tas ir tāpat kā taisīt špagatu, no sākuma sāp un ir grūti, bet, ja katru dienu cītīgi trennēties, tad agri vai vēlu, viņu var uztaisīt!"
Ar raksturu un iekšējo pasauli ir tieši tas pats!

Nu kaut kā tā.
(Iespējams pēc mēneša, es visu noliegšu un teikšu pavisam, ko citu, bet pagaidām, galvenais ir sakoncentrēties, sagrupēties un turpināt virzities)

Sat, 27 Oct 2012 20:13:25 GMT

Pedeeja laika apceres un variacijas par TEEMU, aizvien vairaak noved mani pie domas, ka es neredzu attieciibu jeegu, vismaz to attiecibu, kuras mees klasiski paziistam. Tas protams nav attiecinaams uz visiem cilveekiem, bet gan tikai un vieniigi uz mani, jo kameer lielaakaa dalja no mums njemas tikai un vieniigi ar pashu egoismu, par kaadaam attieciibaam mees vispaar varam runaat?
Varbuut vainiigs ir vecums? Bet par cik man naakaas briizhiem uztureeties arii pusmuuzha vecuma cilveeku sabiedriibaa, es saprotu, ka ar laiku jau nekad daudz nemainaas...Pievienojaas tikai vairaak reetu, bet vai saprashanas?

Mana saprashana pashlaik ir paarbuuves stadijaa...