00:28Pēdējā laikā uznācis bezgalīgs slinkums. Es atsaku klubus piektdien meitenēm, ņurdu, ka esmu slima, jo man slinkums meklēt ko ģērbt, fēnot matus, ķemmēt skropstas un brist tās 5 minūtes līdz epicentram. Es atsaku sestdien satikšanos viņam, jo man slinkums mīlēties un vispār sarunāties un pirms tam smērēties ar kaut kādu smaržīgu ķermeņa krēmu, jo āda ir baigi sausā. Un es izskatos slikti un jūtos resna.Es šodien nopērku pankūku pulveri, nevis pienu un olas, lai kultu pati. Man atkal ir trīs pasūtījumi, bet es tos visus atlieku "kaut kad uz nāk.nedēļas beigām". Ko es vispār daru, neko nedaru, šodienu nogulēju, sapņojot par klubiem un mīlēšanos, nuja, noskrēju ap sešiem uz veici, tāpat uzraujot uz plānām mežģīnēm mēteli, un cik jau stundas blenžu nekurienē, truli košļājot aukstas pulverpankūkas. Nu un mazliet domāju par neizmazgāto pannu un grāmatu, ko izlasīju laikam piektdienas nakti pie vīna pudeles - 80-90.gadu jauno LV rakstnieku stāstus, tur vienā darbība Turaidā, beigās meiteni sniegā, mežā nokož vilki, meiteni no sen jau kā absolvētās klases, nu tādu viņa vienīgo un īsto, vispār patīk, kad raksta vīrieši, par mīlestību, nekad tā banāli, bet samērā bravūrīgi, pašsaprotami, pat lietišķi, neko nepasakot, dzīles nojaust ļaujot. Saņemies! |