Adekvāta piezīmes

Parāva.

Wed, 11 Feb 2015 09:25:57 GMT

Šodien kaut kāda greiza diena. Vismaz emocionāli. Neaizgāju uz konferenci, kuru vienmēr biju apmeklējusi iepriekšējos četrus gadus. Jūtos kaut kā... ļoti vainīga. Bet tajā pat laikā negribēju iet uz turieni, jo tas būtu liels in yo' face atgādinājums par manām neveiksmēm. Vispār diezgan sen man nav bijusi tik spilgta self hatred diena - neko nemāku, neko nezinu, neko neesmu sasniegusi un nekad arī dzīvē nesasniegšu ū tē tē. Dari vai nedari, skrien vai veģetē, bet tāpat ir sajūta, ka viss stāv uz vietas. Nebiju domājusi, ka šis pasākums izsauks tik spēcīgas emocijas - sen neesmu raudājusi - , bet tas man atgādina arī to, kas mani salauza. Izskatās, ka joprojām neesmu tam pilnībā tikusi pāri.

Nespēju saprast, kas ir labāk, kad tevi lauž dzīve vai citi cilvēki?

No cilvēkiem var izvairīties, no dzīves nevar.

Cik vispār pulkstens?

Sun, 08 Feb 2015 00:22:13 GMT

Šodien normāls Machine Head maratons. Iemīlējos viņu jaunākajā albumā. Normaļoks - kaut kā tak jāstrādā ir. Sestdienas naktī...

Bet vispār man darbs jau sapņos rādās. Pilnā krāšņumā - gultasveļa ar Zirnekļcilvēku, Kapteini Ameriku un Atriebējiem.

Tā viš' i.

Tue, 03 Feb 2015 22:32:56 GMT

Guess I found my new crush (whom I'll never meet, of course) - Howard Jones from Devil You Know (ex Killswitch Engage).

Nē, nu mūzika arī, protams, pa pirmo. Bet savā prātiņā atgriezos tīņu gados, kad ļauts un pat pilnīgi normāli, ka kāds šitā patīk. A ko darīt? Жизнь боль.

...

Mon, 02 Feb 2015 09:59:01 GMT

Life's a funny thing.

Indeed it is. Indeed.

26.01.

Mon, 26 Jan 2015 09:05:21 GMT

And again I'm high on tranquilizers.

Kā nu ne.

Thu, 22 Jan 2015 09:38:41 GMT

Man ir jāstrādā, daudz jāstrādā, bet ko es daru?

Sēžu, tamborēju un klausos šo brīnišķīgo playlist --->

https://www.youtube.com/watch?v=OYjZK_6i37M&list=RDjxjeqCd6Zm0&index=18

Bļē.

Wed, 21 Jan 2015 20:29:41 GMT

Man patīk iebāzt pirkstu kaķim mutē, kad viņš žāvājas. Ko es tik nedomāju, kad strādāju.

Ģeniāli. Vienkārši ģeniāli.

Fizika te nepalīdzēs

Tue, 13 Jan 2015 20:00:38 GMT

Jau ilgu laiku domāju, kas tas ir? Nesen tik apjēdzu - dziļa un nebeidzama apātija iekšienē. Dziļāka par jebkuru kanjonu, dibenu vai melno caurumu. Pilnīga nulle. Līnīja ir pilnīgi taisna.

Nē, ārēji šķiet, ka nu tik iešu un darīšu, un mainīšu un ņemšos. Visu, visu, visu. Bet, kad sev pajautāju, ko es patiešām gribu? NEKO. Šie četri burti perfekti apraksta to tukšumu. Patiesībā pilnīgi neko negribu. Tas nav mirkļa bzdings, šī sajūta ir pārāk ilgi uzkavējusies manās prāta dzīlēs. Grūti no tās atbrīvoties kā no košļenes matos. Matus var nogriezt, galvu nē.

Pat dzert negribu. Viss.

Dibens

Mon, 12 Jan 2015 19:39:44 GMT

Tuvākās 48 h ir tik daudz darba, ka līdz trešdienas rītam mana dirsa būs putās.

Nice!

Tue, 06 Jan 2015 08:26:54 GMT

Tuvākajā laikā sazīmējās jauns tattoo un pīrsings. Nice! Neslikts 2015.gada sākums.

Vai ne?

Sun, 04 Jan 2015 12:44:15 GMT

Vakardien es pēkšņi atcerējos savas fakultātes neoficiālo devīzi - mēs varam dzert vēl briesmīgāk!

Jā, tieši tā.

Mans kaķis ir snaiperis.

Thu, 01 Jan 2015 21:28:35 GMT

Nesen atbraucu no Viļņas, kur sagaidīju Jauno gadu, un, ieejot istabā, mani sagaidīja brīnišķīgs pārsteigums - Viņa Resnība bija pievēmusi manu neizdzerto kafijas krūzi, kuru biju atstājusi uz galda. Nē, nu es visu saprotu, pavemt vajadzēja un tā, bet nu nopietni? Tik precīzi - manā kafijas krūzītē.

Nespēju saprast, vai man just riebumu vai arī plīst no lepnuma, ka mans runcis prot tik labi tēmēt.

Dēēēēēm!

Tue, 30 Dec 2014 15:44:01 GMT

Klausos Kamelot, ilgojos pēc viena (vai vairākiem) Jagerbull un kārtīga headbanga, tā, lai kakls būtu vilka stīvumā...!

Na na na

Mon, 29 Dec 2014 13:36:19 GMT

Šodien rīts agrumā ap pus četriem es mācījos pokeru spēlēt. Kaut arī nepieciešama spēles pārzināšana un loģika, sapratu, ka var spēlēt uz čuju, ņuhu un poņu. It īpaši pus četros no rīta.

Somebody mixed my medicine
Sombody's in my head again
Somebody mixed my medicine again, again

Netipiskās Ziemassvētku pārdomas

Sat, 27 Dec 2014 22:23:09 GMT

Piektdiena un neliela daļa šodienas tika pavadīta visai satraucošā zīmē ar jautājumu:"Gaidīt vēl vai doties uz slimnīcu?" Šoreiz tiešām bija pirmā reize, kas mani piemeklēja šādas domas atbilstoši situācijai. Līdz šim nav bijusi nepieciešamība.

Un kur tu rodies, kur ne - paziņas radiniekiem ir bijusi līdzīga situācija. Tikai ar reālu iznākumu, t.i., nonākšanu slimnīcā. Bet galvenais nav tas. Pirms došanās uz slimnīcu viņi izlēma nesaukt ātros, bet paši braukt, kaut arī bija jautājums par izmaksām, ja pats atved, nevis ātrie. Un viņus atšuva slimnīcā. Un tā būtu tieši tā pati slimnīca un speciālists, pie kura es būtu vērsusies, ja nebūtu uzlabojumu.

Es vienkārši domāju, cik tas viss ir absurdi. Cik tālu šajā valstī ir novesti cilvēki. Pat tad, kad ir akūta nepieciešamība un stipras sāpes, cilvēki vēl aizdomāsies par to, kā transportēt cietušo ne jau ērtāk un ātrāk, bet par ko un cik ir jāmaksā šajā situācijā, un tas ļoti bieži rezultējas palīdzības nemeklēšanā. Kad ir runa par veselību un dzīvību, cilvēki Latvijā neuztraucās par iespējamo palīdzības saņemšanu, bet gan pirmā domā prātā ir:"Cik tas maksās? Bet man taču tik daudz nav..." Skumīgi ļoti.

Kā arī situāciju neatvieglo fakts, ka, iespējams, arī es būtu saņēmusi nepaskaidrotu un nepamatotu atteikumu. Parasti uz ārstiem un slimnīcām raugās ar cerību, kas palīdzēs, kad ir problēmas ar veselību, bet Latvijā tu vēl nevari zināt, vai vispār tev kāds palīdzēs.

Mon, 22 Dec 2014 21:34:12 GMT

Nu tā - beidzot varu oficiāli atzīt. Esmu prokrastinācijas lielmeistars.

Varētu sev iešaut galvā, varbūt no tā būtu lielāka jēga.

Bet pats trakākais ir tas, kad sāc darīt, saproti, ka nemaz tik grūti nav. Un tas padara visu vēl ļaunāk. Jūti, ka iepriekšējie prokrastinācijas maratona ķirmji sagrauž sirdsapziņu.

Fri, 19 Dec 2014 10:44:47 GMT

Nākot mājās, gandrīz uzkāpu beigtai zīlītei virsū. Fuj. Nezinu, kāpēc likās, ka tas ir visiem jāpavēsta.

Tašas un kules

Wed, 17 Dec 2014 11:23:37 GMT

Nekad nav paticis iepirkties. Godīgi, man riebjas iepirkties. Bet nu ko padarīsi - ja vajag, ta vajag. Tā nu sestdien devos jaunas somiņas meklējumos, jo bija tāda nepieciešamība. Izstaigāju visu Spici un nekā. Pilnīgs izmisums. Piedāvājums vispār nekāds. 80% somiņu izskatās kā tirgus tašas, 10% es tik daudz par to nemaksāšu, 10% jā.... ir ok, var nēsāt. Nē, nu beigu beigās jau nopirku tīri normālu mantu, bet es ieraudzīju fantastiski skaistu somiņu (beidzot!). Labi, štrunts vēl par cenu, bet praktiskums piekliboja. Tad nu bija izvēle - skaista, bet neprakstiska vai arī praktiska, bet nu... nasing spešal. Uzvarēja praktiskums. Bet pēc tam es sapratu - nevis man tā skaistā somiņa nepiestāvēja, bet es tai nepiestāvēju! Skumīgi un smieklīgi reizē.

Un vēl man šķiet, mana dzīve stāv uz vietas. Un pie tā esmu vainīga tikai es pati.

Rījīgie čīkstuļi

Tue, 09 Dec 2014 17:55:14 GMT

Tikko atnācu no nodarbības. Šodien bija smagi. Kamēr taisīju virtuvē piena kokteili, nodomāju pie sevis par mūžīgajiem rījīgajiem čīkstuļiem. Tie, kuri apgalvo, ka veselīgi ēst ir grūti un negaršīgi, nekad to nav darījuši. Ir iespējams pagatavot veselīgi un garšīgi, vienkārši vajag izdomu un vēlmi. Vienmēr jau vieglāk ir uztaisīt a la vistiņu saldā krējuma mērcītē ar kaut ko un tad brīnīties, ka izaug resnas dirsas un riepas. Mans ieteikums - sāciet sportot! Un tā sportot, ka sviedri līst aumaļām, muskuļi jau ir on the edge (bet nepārspīlējiet - traumas nevienam nav vajadzīgas), pēc tam kārtīgi izstaipīties - ticiet man, pēc šāda darbiņa jums būs nolaidības sajūta (cerams!) pret sevi un savu ķermeni, ja turpināsiet tajā stūķēt iekšā bulkas un klozetpoda vāka lieluma cūkas karbonādītes.

Sat, 06 Dec 2014 13:52:31 GMT

Šodien ļoti gribas ar kādu pasocializēties. Bet, kā vienmēr, visi ir mega aizņemti un neatbild man. Vai arī paši neraksta.Nenormāls panīkums un besis par ignorēšanu. Apnicis vienmēr pirmajai kaut ko rakstīt un piedāvāt. Ziniet ko, mīļie, ejiet dirst.

Un izrādās, ka Selmai Haijakai ir mākslīgie pupi.

Šīvakara šoks

Thu, 04 Dec 2014 22:41:08 GMT

Karaliene Elizabete II un princis Filips salaulājās 1947.gadā. Viņi ir precējušies 67 gadus. Fuck, daži cilvēki pat tik ilgi nedzīvo, cik viņi ir pavadījuši laulībā.

.

Thu, 04 Dec 2014 15:03:03 GMT

Es mēģinu lasīt un arī iedziļināties ļoti svarīgā tekstā par sociālajiem procesiem, bet mazais Rupucis ir izdomājis, ka tieši šobrīd ir vispiemērotākais laiks, lai grauztu būri un trītos.

Acīmredzot viņiem dzīves misija tāda - trīties visu laiku.

Maucība.

Wed, 03 Dec 2014 07:21:39 GMT

Jau no paša rīta. Nopietni? Tiešām nopietni? Dienu savu sākt ar kārtējo alprazolam ripu.

Seriously brains, what the hell is wrong with you?

Pasta, pasta!

Tue, 02 Dec 2014 17:49:44 GMT

Manas rokas ir kā makaroni. Tieši tā - tikpat pļurīgi. Neesmu pārliecināta savās koordinācijas spējās.

Treniņā likās, ka noraušu uz gurķa un kādai zobārstniecības klīnikai būšu īsta zelta bedre.

Retorisks jautājums - vai jogas matracis ir pietiekami mīksts,ja pēkšņi uz tā piezemējās ar seju taisnajā?

Mon, 01 Dec 2014 13:02:40 GMT

Nespēju saprast - aukstas zupas ēšana no katla uz plīts, stāvot kājās, ir slinkuma vai rījības pazīme?!?