| IELA |
17. Nov 2005|13:59 |
Iela kaa konveijers sliid man pretii, un nav manos speekos to aptureet. Kaut kur dzilji, dzilji griezhas speeciigi zobrati un biezi gumijas paarvadi. Cilveeki uzkaapj uz ietves, un konveijers vinjus nes. Sejas, sejas sejas. Pazinjas neapstaajoties sausi pasmaida un garaam skrienot pasaka dazhus vaardus. Saka vienu un to pashu. Kaut kas tachu ir jaasaka. Katrs naakamais atkaarto ieprieksheejaa teikto, un es kaa detalju iznjemu teiceejam vaardus no mutes, ielieku atpakalj saveejos.
Man liekas - cilveeki ir sapinushies kvartaalu tiiklojumaa, man liekas - vinjos ir peleeko muuru nejuutiiba un mehaanismu veesums. Garaam, garaam, garaam.
Asni uzlauzhot asfaltu. Asnos veel ir speeks, koku saknees, pienenees un seenees. Gribeetu ieseet seeklas zem ietves, gribeetu ieseet seekas zobratos...
... bet iela jau taadeelj neapstaasies, taa
vienmeer sliidees man pretii kaa konveijera
bezgaliigaa lenta kvartaala chetrstuurainajos
apljos. Laikam jau taada ir ielas buutiiba.
/Anita Lagzdinja/ |
|