Vājredzīgie un neredzīgie (es tagad domāju, ka mazāk ir tādu, kas tiešām neko neredz...nu tādiem taču ir jābūt) drošivien nezina to prieku kāds pārņem, kad ieraugi jaunu dzimumzīmi uz savas ādas...
Lasu Stīvena Kinga ,,Mirdzumu" un jau kuro dienu esmu iestrēgusi vienā nodaļā un nevaru tijt uz priekšu. Vakarnakt nosolījos sev - viss, sākam to nodaļu no jauna, bet man nesanāca, tā ir tik garlaicīga, ka mēģināju atcerēties kur es paliku un turpināju tālāk. Izlasīju pāris teikumus un aizgāju gulēt. Tagad domāju, ka varbūt jāmet miers nodaļai, bet ja nu tajā ir kaut kas ļoti svarīgs...
Es biju dusmīga un pārpiparoju ceptus kartupeļus. Nu es dusmojos, ka visa enerģija ieplūda ēdienā un nu es atkal esmu dusmīga, jo ēdu dusmīgi pagatavotus kartupeļus!