Below are the 6 most recent journal entries recorded in iv_chiks' LiveJournal:

Wednesday, July 4th, 2012
9:24 am	Ilze. Turpinājums 3 Nakts, ugunskurs... tīrā romantika. Teltis jau saslietas, pie ugunskura kaut kādas atrakcijas ar dziesmiņu dziedāšanu, nolīdām ar Ilzi sapīpēties, jo protams prece man kā vienmēr bija līdzi un kopējā romantisma gaisotnē arī man sagribējās kādu "aizliegto augli" nobaudīt (līdz paņemtā alus pudele jau bija iztukšīta). Tā nu nolīdām patālāk no pārējiem pie kraujas, kur ar skatu uz upi savu telti bija uzslējuši arī Jana un Raivis. Aizpīpējām, sajutos kā pieaudzis vīrs (cik gan maz tādam sīcim vajag). Uzmanīgi ieklausoties meža klusumā no Janas un Raivja telts puses nāca dīvainas skaņas - tāda kā čāpstināšana, tāda kā klusināta rosīšanās. Ilzei, kā jau skuķim, protams nebija miera un savajadzējās iet paskatīties kas tur notiek. Pēc pāris minūtēm viņa bija atpakaļ un klusi iečukstēja ausī: "Nāc skatīties, viņi sūcās!!! Tikai klusu!!!" Klusiņām pielīdām pie telts cik nu tuvu iespējams, neko jau daudz saprast nebija iespējams, pa atvērto telts ieeju bija tikai skaidri redzams, ka teltī notiek kaut kāda ņurcīšanās, jo ik pa brīdim paspīdēja viena vai otra mīlnieka sejas. Palīdām abi ar Ilzi vēl tuvāk, viņa iečukstēja man ausī: "Man liekas viņi tūlīt pisīsies!" Knapi noturējos no izbrīna neieklepojies, bet tā kā palika arvien interesantāk, tad palikām uz vietas. Pēc cītīgas pamīcīšanās teltī sākās īsta rosība. Ilze man ausī noelsās: "Viņi ģērbjas nost!" Tumsā vispirms paspīdēja Janas atkailinātās rokas (vismaz man tā likās), telts tumsā paspīdēja Raivo mugura, viņš novilka un nometa telts stūrī kreklu, uz mirkli samanīju divus gaišākus pleķus, Ilze uzreiz nokomentēja, ka tie esot Janas pupi, bet viņai esot lielāki, tālāk redzējām tikai kā pie guļus noliecas gan abi gaišie pleķi, gan Raivja mugura. Nepieklājīgi skaļi no telts atskanēja Janas vaids, man ausī Ilze gandrīz vai iebļāvās: "viņš viņai iebāza!!!" Vaidam sekoja īsa, ritmiska skaņa kādu iepriekš bijām dzirdējuši filmā, tad ievādējās Raivis, Ilze parāva mani aiz rokas: "Ejam prom, viņš pabeidza. Tūlīt viņa ies čurāt lai nepaliktu stāvoklī!" Kas zin, kurš Ilzei bija sastāstījis muļķības par čurāšanu lai izvairītos no grūtniecības, bet tad viņa tam svēti ticēja. Ātrā solī pabēgām prom no notikumu vietas, nolīdām krūmos nopīpēt vēl pa vienai. Un tad pīpējot dzima mans līdz šim ģeniālākais biznesa plāns. Pārvarot kautrību, pauzē starp cigarešu dūmu ievilkšanu, saņēmos dūšu un jautāju Ilzei: "A tu arī tā darīji?" "Nu jā, ar brālēnu tā darījām." "Patika?" "Nezinu, varbūt, bet meitenēm parasti sākumā nepatīkot, brālēns tā teica." "Gribētu vēlreiz?" "Nezinu. Varbūt... Nu brālēns man par to ar moci pavizināt apsolīja." Uz to brīdi saruna pārtrūka, jo mūsu pavadonei pēkšņi bija pielecis, ka daļa uzraugāmo ir pazudusi no ugunskura. Sarunu nākamā dienā jau dodoties mājās atsāka Ilze, bet par to vēlāk. (Comment on this)
9:23 am	Ilze. Turpinājums 2 Pēc dažām stundām stipri sagurušā skatā, tikāmies jau skolā, apkrāvušies ar teltīm, guļammaisiem, ēdamo un dabīgi arī dažām pudelēm alus, jo kas gan tas par pārgājienu bez "dzeršanas"! Vēl līdz šim apbrīnoju mūsu plānprātīgo pionieru/skautu vadītāju un viņas bezbailīgo bezatbildību vilkties pārgājienā ar sīkiem perdeļiem... Kad ierados, pie skolas jau bija sanākusi laba daļa manas klases, kā arī vairāki mūsu vecuma sīči no mūsu miesta otras skolas. Starp tiem arī Jana, kura parādīsies manos stāstos arī turpmāk, ar savu pāris gadus vecāko draugu Raivi. Protams jautrajai kompānijai pa vidu maisījās arī Ilze. Pēc kāda brīža pārgājiens arī varēja sākties. Mūsu apņēmības pilnā vadītāja mēģināja pa ceļam kaut ko stāstīt par apkārtni, par mūsu rajonu, beigās pārmetās uz botāniku un kad palika skaidrs, ka nevienam viņas stāsti neinteresē, sāka ar pāris skuķiem kaut ko savā starpā spriedelēt. Jana ar Raivi ik pa brīdim atpalika un centās noslēpties lai pamaigotos, skuķi saspiedušies savā bariņā kaut ko tērgāja, puiku bariņš pārsprieda vakar pie manis redzēto. Ilze plivinājās starp bariņiem mēģinot kaut kur atrast kompāniju. Beigās piestājās pie manis lai apcerētu cigarešu dārdzības jautājumu. Pret vakaru bijām paspējuši izvazāties pa tuvējām apskates vietām, nopeldēties, lokālā rakstnieka memoriālās mājas pagalmā paēst pusdienas un tagad bijām nonākuši pie Klintīm (tā nu tos dolomīta bluķēnus mūsu pusē sauca), kur bija paredzēta nakšņošana. (Comment on this)
9:22 am	Ilze. Turpinājums 1 Nākošā nedēļas nogalē senči bija sataisījušies braukt ciemos pie mātes māsas palīdzēt lauku darbos, man savukārt sestdienā ieplānots klases pārgājiens uz mūsu miestam tuvējo mežu ar nakšņošanu (vēl kaut kādā agonijas režīmā funkcionēja kaut kas vidējs starp pionieriem un skautiem), tā kā biju gana liels puika, tad senči ar mierīgu prātu jau piektdienā laikus sakrāmēja mantas un atstājot man veselu kapitālu (kādus 50 repšikus) aizdevās pie lauku radiem. Plāns protams skaidrs - saaicināt pilnu māju ar korišiem un līdz naktij skatīties filmas. Sacīts darīts. Senči vēl droši vien nebija tikuši līdz pilsētas robežai, kad pie manis jau sāka pulcēties pirmie video seansa dalībnieki. Šķiet, tovakar salasījās kādi 7 vai 8 no mūsu klases 10 puikām, + vēl visam komplektā Ilze. Ilze bija atsevišķs stāsts. Viņa mūsu klasē uzradās krietni vēlāk, vecāki pārcēlās no laukiem uz pilsētu. Ilze bija par kādu gadu visus pāraugusi, jo pārcelšanās dēļ bija pamanījusies palikt uz otru gadu. 14 gadu vecumā bija uzaudzējusi jau visai pieklājīgus pupeļus un diezgan jūtami izcēlās uz pārējo skuķu fona, kas protams viņai nenāca par labu un it bieži padarīja viņu par dažādu ne pārāk mīļu joku upuri gan no skuķu gan puiku puses. Neskatoties uz puiku dumjajiem jociņiem viņai parasti labāk patika atrasties puiku kompānijā (visticamāk jau tāpēc, ka skuķi viņu īsti nepieņēma, jo jau tajos laikos sabiedrība lēnām sāka noslāņoties un viņas ģimene tika uzskatīta par tādu kā nelabvēlīgo). Arī šoreiz Ilze bija atvilkusies līdzi, protams, kā iemesls tika minēts vajadzība pēc cigaretēm. (Cigaretes varēja nopirkt pie manis, jo vecākais bračka turēja tādu kā tā laika točku kur varēja nopirkt gan Royālīti, gan "importa" cigaretes. Es reizēm pamanījos pa kādai paciņai nočiept un iztirgot klasesbiedriem. Tirgoju tolaik par 2 rubļi gabalā vai par 35 rubļi paciņu, ja nu gadījumā kādam bija radusies tāda nauda). Klasē tolaik pīpēja Ilze un vēl pāris puikas no bērnunama - tie arī bija mani galvenie klienti. Šajā reizē Ilzei bija izdevies tikt pie naudas un lepni plivinot 35 repšikus viņa tika ielaista dzīvoklī, jo galu galā tik labs klients tak ir pelnījis noskatīties kādu filmu! Dabīgi, ka sākām ar Terminatoru! Tas bija tā laika lielākais grāvējs, kā tagad atceros, ka sekoja Viens pats mājās un tad Spoks. Kad tikām galā ar spoku bija, jau stingri vēls, vismaz kādi 2 vai 3 naktī, bet kad nācu klajā ar priekšlikumu paskatīties vēl seksfilmu, dabīgi, ka nevienam iebildumu nebija (neskatoties uz to, ka nākošā rītā 8:00 bija paredzēts startēt pārgājienā!) Jau pirmās pornogrāfijas minūtes uz puikām atstāja graujošu iespaidu - visi vaļējām mutēm sēdēja kā piekalti ekrānam lai nepalaistu garām nevienu sīkumu. No tv nākošās elsas, brīdī kad sižeta galvenais varonis iestūma savu rīku uz ceļiem stāvošajai sievietei, pārtrauca Ilze: "Mēs ar brālēnu arī tā darījām, viņš man visu iemācija, bija forši!" Tajā brīdī neviens gan tam nepievērsa uzmanību, visi bija aizņemti ar jaunās informācijas masas apstrādāšanu. Ārā bija jau stipri gaišs, kad jautrā kompānija izklīda māju virzienā (visticamāk lai pamatīgi atrautos no sencīšiem, jo tajos laikos nebija pieņemts 14 gadi vecumā klenderēt apkārt līdz rīta gaismai). (Comment on this)
9:21 am	Ilze Bija 1992. gads, pilnā sparā plosījās atmoda, tikko kā bijām tikuši pie jaunās naudas - latvijas rubļa. Stipri vulgarizējot, varētu teikt, ka savu pirmo seksu kā reiz par šiem rubļiem arī nopirku. Mācījos tolaik mazpilsētas pamatskolā, biju cītīgs grāmatu tārps ar riebumu pret jebkādām fiziskām aktivitātēm. Neskatoties uz to, ka 8. klases obligātā literatūras programma to neprasīja, sen jau biju pārlasījis gan Dimā romānus, gan Verna fantstiskos stāstus, protams jau kādus pāris gadus iepriekš biju atklājis senču "aizliegtās literatūras" krātuvīti - gan episko Zālīša grāmata, gan "Kas jāzin meitenei", gan fāterīša porno kāršu kavu, dabīgi arī leģendām apvītā marta Zīlīte bija pārlasīta no viena vāka līdz otram neskaitāmas reizes. Tā kā biju savam vecumam gana izglītots. Ja atmiņa neviļ, tad onānisma priekus pazinu jau vismaz gadus 3 un Zīlīte nebūt nebija pirmais avots no kā to iemācijos. Tie kam tagad tuvojas 40 un ir parādijies pirmais dubultzods un rezerves riepa uz vēdera kļūst arvien izteiktāka, visticamāk ļoti labi atcerās kādu prieku un gaviles tajos laikos radīja videomagnetafoni. Katrā mazpilsētā bija vairāki videosaloni kur par dažiem rubļiem varēja iet skatīties Brusliju un Švarcnēgeru, bet bija arī daži tādi imperiālistisko kapitālistu atbirumi, kam videomagnetafons bija pašiem savs! Mani senči kā reiz no tādiem draugiem arī bija dabūjuši videomagnetafonu un veselu maisu ar kasetēm uz mēnesi lietošanā. Dabīgi, ka pirmās dienas un naktis pagāja visai ģimenei kopā pārskatot maisa saturu. Komēdijas, bojeviki, krimiķi - un viss tikai mums! Kādā jaukā dienā pēc skolas savas seksuālās dzīves dažādošanai ielīdu skapī senču seksa atribūtu slēptuvē pēc porno bildītēm. Man par pārsteigumu tur bija notikušas izmaiņas - parādījušās 2 videokasetes! Nekādu uzrakstu, tikai uz vienas cipariņš 1 uz otras 2. Bija gan pieteikts, ka es viens videomagnetafonu aiztikt nedrīkstu, jo galu galā manta dārga (ja atmiņa neviļ, tad ~3000 krievu rubļu, salīdzinājumam jaunu moskābeli senči nopirka 89. gadā par 9000 rubļiem), interese par kasešu saturu bija pārāk liela, un pēc mirkļa kasete jau bija ielādēta un attīta uz sākumu. Ar pavērtu muti sāku gaidīt kas parādīsies uz tv ekrāna. Protams, ka intuīcija mani nebija pievīlusi - tās bija seksfilmas, par kurām puiku aprindās kaut kas bija dzirdēts, bet neviens tā kā īsti negribēja ticēt, ka kas tāds būtu iespējams, jo kurš gan varētu gribēt rādīties pliks citiem, vēl jo vairāk filmēties! Izrādijās, ka runas par sekss filmām atbilst patiesībai un manās rokās bija nonākusi netikai sekss filma, bet gan īsta vācu kaku filma, jeb pornogrāfijas smagā artilērija. Pirmajā kasetē bija dažu minūšu garas, nesaistītas seksa ainas - sākot ar tradicionālu seksu un beidzot ar DP, savukārt otrā kasete varēja pretendēt uz tā laika mākslas pornogrāfiju - kopskaitā šķiet, ka četras, ļoti izstaipītas epziodes ar tradicionālu mīlēšanos pludmales smiltīs palmu ēnā (šķiet, ka filmas nosaukumā bija kaut kas par mīlu karstās smiltīs). Lieki piebilst, ka abas kasetes noskatījos no viena gala līdz otram un knapi paspēju noslēpt, kad ap septiņiem no darba mājās ieradās senči. (Comment on this)
9:19 am	Pusdienas Pusdienas ir svarīga dienas daļa, reizēm tās var izmainīt visas atlikušās dienas gaitu.Tieši tādas pusdienas man gadījās šodien. Nekas jau sevišķs nenotika, tik vien kā satiku sen sen neredzētu meiteni. Patiesībā jau sen vairs ne meiteni, bet gan sievieti manos gados, ar darbu, vīru, diviem bērniem... Manu pirmo. Parasti visi savu pirmo seksa partneri klusībā noglabā kaut kur kādā sava prāta īpašā vietā un pa reizei atcerās ar gauži smaidīgu un apcerīgu sejas izteiksmi. Teikšu godīdīgi - ar mani tā nav. Visus šos nu jau 20 gadus par viņu tā īsti pat nebiju atcerējies, ja nu vienīgi garām ejot, kā statistiku un ne vairāk. Ar pirmo reālo seksa pieredzi nekādu sevišķu, ar romantiku apdvestu atmiņu man nav - tas bija izziņas process. Arī šoreiz, satiekot Ilzi, manī nekas nenodrebēja. Satikāmies rindā pie vienas no olimpijas ēstuvēm, pāris sekundes viens uz otru skatījāmies, līdz Ilze mani atpazina: "Pauli, tu?!" "Ilze?" "Prieks redzēt! Kā iet?" Rinda ar parastājām, ar interesi neapveltītajām frāzēm, pēc kurām abi uzzinājām īsu pēdējo gandrīz 20 gadu pārstāstu. Protams par seksu ne vārda, jo kam gan tas vairs varētu būt interesanti un kas to varētu atcerēties. Un nekā jau tāda arī nav ko atcerēties. Tikai, kad jau braucu atpakaļ uz darbu, aizdomājos cik sen tas viss bija un kas tik pa šo laiku nav noticis un tīri intereses pēc aizdomājos ar cik tad sievietēm galu galā ir bijušas tuvākas attiecības. Bet nu tagad par pašu pašu pirmo. (Comment on this)
Friday, August 6th, 2010
4:20 pm	...vaļinājums Beidzot arī es uzzināšu kas tas "atvaļinājums" tāds ir. Vēl tik out of office ziņa jāuzcep un priekšā 9 dienas bez darbavietas apmeklējuma. Cerams... (Comment on this)