bet...

Nav jēgas pukstēt.
Būs jau labi!
Tas,ka es pārdzīvoju, nevienam nešķiet pietiekami liels iemesls uz sapratni vai uz jeb kādas cieņas izrādīšanu!
Tā nu,tas ir, bet nevainoju nevienu!
Pati esmu vainīga,ka man patīk apkrauties ar savām un citu cilvēku emocijām.
citu cilvēku sāpes pārdzīvot kā savējās , just līdz cilvēkiem.Mēģināt tiem palīdzēt.
Jā.grūti, bet esmu kā kkas juteklīgi emocionāls.
Viens vārds.. Un man ar to pietiek , lai sabruktu vai pasmaidītu.
Kapēc to necenšas saprast?