| 3:11p |
bieži kavējos atmiņās, kad viņu sasmīdināju ar kāŗtējo debīlo joku. tāda sekunde īstās, nevis kautkāds deformēts, cilvēkam līdzīgs mehānisms. jauki, jo tad var fantazēt par tādiem murgiem kā "dzīve ir tikai kosmiska deja, pat ja dažreiz ar nažiem." bet tas viss ir bleķis. |