Anna.

let's f ck. all I need is "u".

Sat, 15 Jan 2011 14:24:21 GMT

sveiki, mani sauc Anna un es esmu atkarīga no kojām un tur dzīvojošajiem cilvēkiem. jā, tagad man ir nopietna problēma, es vienkārši jūtos vientuļi, ja neesmu ar viņiem. tas nekas, ka man otradien stundās tik ļoti nāca miegs, tas tiešām nekas, ja vien es visu nakti varēju smieties, pārpīpēties ūdenspīpi, dziedāt un vienos naktī cept kartupeļus, lai pēc tam tievēšanas nolūkos līdz trijiem spēlētu strip darts bez izģērbšanās elementiem (nu, labi - kurpes un auskarus es novilku, lai cilvēki neaizietu pavisam sarūgtināti). un viva la cipariņš - komandante, kas, ticiet man, pilnīgi neko nesaprot.

un vēl... tikai mums ir īpaša ekstra - aizmigšana dzīvajā mūzikā. Artūrs atteicās iet prom, jo viņam nenāca miegs (četros no rīta) un mēs viņu nedzinām prom, izslēdzām gaismu un gājām gulēt.tā nu viņš tur sēdēja un spēlēja mums šūpuļdziesmas. un kā gan puisis, kuram tik labi sanāk spēlēt ģitāru, var sūdzēties par meiteņu uzmanības trūkumu? mēs vien viņam jau esam tādas kā grūpijas. un viņš grūpija mums. patīkama kompānija esam, ha.

ā un es vakar lasīju Santas dienasgrāmatu, kas rakstīta no trešās līdz devītajai klasei. lol. tur bija daudz manis. daudz manis, kuru viņa ienīda, daudz manis, kura bija viņas bff. labi, ka es sākuskolas laikā nerakstīju dienasgrāmatu. būtu bail lasīt.

roku trīce

Sat, 11 Dec 2010 09:53:18 GMT

man trīc rokas tāpēc, ka esmu slima vai tāpēc, ka... esmu slima tai otrā, kaitinošajā veidā?

kēksiņš ir uzpūtīga bulciņa.

Thu, 09 Dec 2010 09:52:39 GMT

tas ir oficiāli - man nav balss. tas ir, vēl jau nedaudz ir, bet tā aizvien vairāk izsīkst. man, cilvēkam, kas nepārtraukti runā, tā ir liela problēma un īsti es nespēju aizvērties pat šobrīd. tāda pretīga sajūta krūtīs. bet ko gan es gaidīju - tradīcijas pēc bērēm ziemās jāievēro.

un vakar biju atstājusi skolā telefonu. jā, protams, ka tieši tad man visi bija izdomājuši zvanīt un rakstīt. parasti radi par mani neuztraucas, kur nu vēl tad, ja laikus pateicu, ka kojās visu nedēļu strādāšu, bet redz' šoreiz viņiem vajadzēja obligāti sacelt škandālu par to, ka "šis adresāts ir izslēgts vai atrodas ārpus zonas" (vai kā nu tur pareizi bija).

un otrais un... esmu nedaudz... jau atkal tieši šajā laikā... ie... nu jā. tas ir nogurdinoši un sāpīgi un manā gadījumā aizmirstīgi un... in some kind of way I like it, but in the other - I hate it!

kā

Fri, 26 Nov 2010 21:01:51 GMT

Ksunī norvēģu filmu festivāls. well... ģeniāli! tāds iedvesmojošs, kulturāls pasākums piektdienas vakaram. ja jums ir iespēja noteikti noskatieties filmu Uperdog. tāda ļoti... spēcīga! palika tā foršā, vajadzīgā sajūta. pietam, man bija lieliska kompānija, ar kuru visu redzēto apspriest un apjūsmot. rīt iešu vēl un parīt arī. ziniet, man gan patīk HP, bet neko tādu vairs nevajag, kad ir kaut kas tāds bagātīgāks. pietam, pilns ar foršu humoru.

tagad pēc spožā sniega kumelīšu tēja un siltas kājas. arā tāds kā janvāris, nozadzis man rudeni, bet es nedusmojos. šoreiz nē.

vājprātīgā miera jēdziens

Thu, 25 Nov 2010 17:45:43 GMT

nu kāpēc man pietrūkst tik daudz cilvēku? kāpēc visu reizē? bet kāpēc man tāpat rīt nav ko darīt? (tāpēc, ka nav kredīta, protams, un naudas arī nav). aj, silts nogurums. drīz iešu uz kojām, gleznot. šodien beidzot aizvilkos uz akadēmijas skicēšanu, bet kā jums šķiet, kas nenotika? jā, trāpījāt! akadēmijas skicēšana nenotiek.

un sniegs? pagaidām sniegs mani priecē, bet tad, kad viņš būs daudz un ilgi... man riebsies.

lai jums siltas kājas, murmuļi

man gribas visus sūtīt - šal lal la - saules puķes lasīt

Mon, 01 Nov 2010 21:14:19 GMT

man šovakar ir tādas kā garastāvokļa maiņas. brīžiem es pie sevis katram saku "ej nomirsti!", tad atkal čīkstu, ka mani neviens nemīl, tad laimīgi par kādu smejos... šausmiņas. tas ir kaitinoši. tiesa, šobrīd laikam vairāk jūtos vienkārši vientulīgi. un smieklīgu iemeslu dēļ. lai gan arī dusmas nekur nepazūd. kāds mani neatlaidīgi cenšas nokaitināt ar savām heart-to-heart sarunām. man viņam vienkārši gribas pateikt, lai iet dirst un es viņu vispār negribu satikt, bet tā taču nesaka draugiem, kurus pazīsti jau kādus deviņus gadus, vai ne? stulbi man. tikko sagribēju padauzīt galvu pret galdu. šī vēlviena brīvdiena bija jauka, bet šķiet, ka labāk tomēr iet uz skolu, jo tad man, stulbajam sievietim, vismaz kaut kas novērš domas. aj, aj, aj. mīlu Kristīni un Loti. tā gan. ejiet nomirt! nēēē, es iešu!

don't you bring me down today.

Sun, 10 Oct 2010 09:42:33 GMT

daudz nedēļas nogaļu biju Rīgā, šoreiz paņēmu brīvdienu un atbraucu uz laukiem. es jau tā kā biju aizmirsusi kā rudens naktīs izskatās zvaigznes un kā smaržo degošas lapas, un cik mierīgi te vispār ir. nedaudz pat negribas braukt prom, jo zinu, cik ļoti man rīt negribēsies uz skolu, bet tā kā man pēkšņi ārkārtīgi ir sācis trūkt Ieviņas, es celšos un iešu, savukārt vakarā kojās runāšu ar Rūtiņu un dzeršu kakao, kura man tagad ir neparasti daudz. vispār, man ir neparasti daudz mantu, kuras vest. ha, beidzot jutīšos ta kā patiešām brauktu no laukiem.

tagad ar māsu klausamies visādus vecos, saldos hītus. bērnība. kādus tik klipus šodien neesmu redzējusi. bet tas arī piederas pie lietas, tāpat kā šobrīd manas nosalušās pēdas, jo zeķes es nevalkāju. un un un man ir tik foršs suns! īīī! tik ļoti ļoti mīļš.

tu mīli, bet es... bet es tikai mācos

Sat, 02 Oct 2010 20:56:33 GMT

tātad, vienu mirkli man likās, ka šovakar dzeršu ar radiem un jutīšos bezgala skumji, bet dzerot ar radiem man galu galā palika priecīgi un es aizbraucu uz centru/Ļeņingradu. to nemaz nenožēloju. ZemeslodeiApaļai atkal labs koncerts un man prieks par viņām un sevi. satiku Martu un Dacīti, samīļojos, sasmējos, sadziedājos un atkal esmu (man riebjas tā teikt) uz viļņa.
ziniet, ir rudens. man jābūt laimīgai. tagad gan sāk trūkt māju, jo neesmu tur bijusi mēnesi, bet līdz nākošnedēļai pagaidīšu un tad visu nedēļas nogali mīļošu mammu un sunīti. man patīk smaidīt bez iemesla. es gribu barot balodīšus (šodien mani atšuva trīs cilvēki, bet es nepadošos un drīz tā pat to izdarīšu), man ir no skolas aizlienētā, spožā tējkanniņa, kas skan un burvīgi vakari kojās.
un pagājušā nedēļas nogale - es drīzāk atpūtos darba dienās pēc tam. vispirms burvīgā dzejas lasīšana/vakarēšana pie Kristīnes, Alises un Toma. Ūdenspīpe (saukta par Asnāti), dzeja, dziedāšana, mīļums, smiekli... dievinu. nākošā diena - Melluži, ātra piedzeršanās, marķeri, insert here, dejošana un ballīte pēc pilnas programmas. tieši tāpēc šonedēļ bija jāpaņem atslodze + man vairs nav naudas.
aj, atkal ir nedaudz bail, ka drīz šī reibinošā laimība beigsies un tad es pavisam ieraušos stūrīti, bet visus kritumus var pārdzīvot. pietam, es dzīvoju tagad, tāpēc dzīvošu kvalitatīvi. cerams, ka mans matemātikas kontroldarbs arī būs kvalitatīvs. ne sūda nesaprotu no nevienādībām. bet tagad pie Zommerīša postiem un pēc tam pie miedziņa vai kā cita rakstāma. atā, cilvēk

olive you

Mon, 30 Aug 2010 05:26:20 GMT

http://www.youtube.com/watch?v=rtIfld84Ydw
jaunā salkanība manas iekšējās meitenes apmierināšanai. olive you and everything you do!
sirsniņa nedaudz ietrīcas, kad atkal jābrauc prom no mājām, bet nav jau tik traki, būs labi.

nelūzties sirsniņ

Sat, 28 Aug 2010 18:44:08 GMT

pēdas salst, man liekas, ka es ļoti, ļoti... pat pārāk ļoti. un tā dikti pietrūkst. asaras acīs sakāpj. ārā nekāpj. ieslēgšu ilgas trauku skapītī, pie kafijas k(anniņām). es jūs dievinu manas impērijas pilsoņi.

found it!

Sat, 21 Aug 2010 19:31:02 GMT

Varbūt pasaule pirms mirkļa nolēma palēkāt, varbūt Cūkkārpa nolēma pastaigāties, bet varbūt Andersones jaunkundze viņu tikko bija vienkārši noskūpstījusi. Lai arī kā es censtos paskaidrot, jums tik un tā būs grūti iedomāties Lidmaņa tobrīdējo sejas izteiksmi. Tā vien varēja likties, ka viņš ir triecējs, kurš tikko sev kļūdas pēc iebliezis ar savu vāli. Violetās acis mulsi vērās meitenē, bet lūpas bija puspavērtas, it kā viņš grasītos kautko teikt. Pietam, kuņģī kautkas sagriezās... tie pat vairs nebija tauriņi, tur droši vien bija ieperinājušās bezdelīgas.

tas viss bija vienkārši aww. good, old times.

ar cilvēkiem rādi uz pirkstiem

Fri, 13 Aug 2010 18:42:40 GMT

šodien dzīve ir skaista.
rīt arī būs.

herzchen;;

Thu, 12 Aug 2010 18:45:05 GMT

šorīt (jau gribēju rakstīt vakar, jo tas tomēr bija tik agri) sapratu kāpēc man tik ļoti patīk Rīga jeb pilsētas vispār. laikam jau tāpēc, ka savā ziņā tu tur nevienam neinteresē. cilvēki kā cilvēki, neviens nevienam nepievērš uzmanību un ir miers. nerodas pretīgas sajūtas, kad kārtējā modes dāma glūn uz tevi, jo viņai redz' nepatīk, ka tu nēesā vīriešu kreklu. es pati gan pētu garāmgājējus, bet viņi pret mani ir tik vienaldzīgi, ka es aizmirstu par visu to ienīstu-cilvēkus padarīšanu. es, protams, nesaku, ka gribu būt pelēka pele, bet ar pūli saplūst ir jauki. pietam, esmu atradusi veidu kā pievērst sev uzmanību, ja nu ļoti vajag - skatos cilvēkiem sejā, pasmaidu, pamāju pa trolejbusa logu... it īpaši tad, ja redzu kādu noskumušu opīti. tas ir tāds kā pienākums atgriezt viņa kaut kādu prieku.
jā, tā lūk. šodien biju uz skolu, piespiedu darbos. un lai arī man miegainai un sāpošu galvu bija jākrāso veidotavas sienas rozā krāsā, es tomēr traki priecājos atkal būt savos mīļajos Rozīšos. tur vienmēr ir tāda pēc krāsām smaržojoša mājsajūta, kas iedvesmo uz mīļumu. un vēl es satiku savu Ieviņu, kuru aizvilku uz tējas namiņu. tur bija daudz tūristu un visi man uzsmaidīja vai miedza ar aci. Ieva teica, ka es izskatoties vaļīga. guess, that's it!. gribu rītdienu un gribu sestdienu. āā. man pirmo reizi pēc ilgiem laikiem bail no mīta. ;D

vispār pirmo reizi ir tā dīvaini un riebīgi, ka es vairāk esmu māsas drauga, nevis māsas pusē. ar to, ka viņai nekad neviens nav pietiekami labs (protams, arī es), māšele mani nedaudz ir sakaitinājusi. es neparko nedomāju, man viss vienalga, draudzenes viņai tādas un šitādas, draugs pieriebies... ciest nevaru cilvēkus, kas nespēj novērtēt apkārtējos. ar to es nemaz negribu teikt, ka mani tagad būtu jādievina un tā, bet nu jau ir nedaudz par traku. šādā ziņā varu ar sevi lepoties - es mīlu visus savus tuvākos tādus kā viņi ir. protams, reizēm mani visi nokaitina, bet tad es vienkārši cenšos nolīst viena, nopīpēties vai pagleznot un nesūdzos skaļi.

I know. My lifeline is broken. I know I won't live past thirty

Thu, 05 Aug 2010 22:08:34 GMT

labi, ka Aišei bija izveidojusies pietiekami cieta āda, tāda kā sava veida imunitāte, kas nelaida klāt nožēlu vai sentimentālas jūtu izpausmes par to, kas noticis. vismaz tā viņa pārsvarā varēja justies pasargāta un zināt, ka reiz nesabruks kā māja ar sliktiem pamatiem, nepārvērtīsies par nosalušu, garīgi nelīdzsvarotu čupiņu, kas pārlieku daudz noņemas ar sevis žēlošanu. protams, sevi žēlot viņai tāpat patika un reizēm gadījās arī atcerēties, ka pilnīgi nekas apkārt nav tā kā vajag, taču pārsvarā meitene bija pārāk aizņemta ar cinismu un cilvēku atbaidīšanu, ka nepietika laika domāt par to kā viņa, es atvainojos, sa*is*si savu dzīvi.
piemēram tobrīd. ja Katjai nebūtu šīs īpašās imunitātes, viņa pinkšķētu tualetē uz poda un censtos salīmēt kopā pēdējās lepnuma daļiņas. pff. nē-ē, paldies. parazīti neiznīkst un viņa palika bārā, spītīgi vēroja apkārtējos un lēni kūpināja savu cigareti, kamēr gaidīja pienu. vismaz kaut ko no pašas kļūdām Sovoitova bija sapratusi - cel galvu, ja to spiež dubļos.

men of my life

Fri, 30 Jul 2010 12:04:33 GMT

Zommers! <3

I'd rather be with you

Wed, 28 Jul 2010 23:17:15 GMT

esmu palikusi smukāka vai kas tagad notiek? labākais draugs man paziņoja, ka es viņam patīkot vairāk par acīm redzamo (cik paredzams scenārijs, vai ne?), vēl kāds man cenšas ieskaidrot, ka esmu pelnījusi ideālo vīrieti, bet tagad bijušais klases biedrs apgalvo, ka viņam jau sen simpatizēju. es te, rudīta vecmeita ar suni, sēžu laukos, bet visiem vīriešcilvēkiem kaut kā uz manu pusi velk. tiesa, žēl, ka man uz šiem eksemplāriem galīgi kaut kā nē. jauki cilvēki, protams, bet nu... protams, forši, kad tu kādam patīc, bet tas jau sāk palikt biedējoši. pietam, es jau nu neiztikšu pēc riktīgi meitenīga teikuma - kāda jēga, ja to nedzirdu no cilvēka, no kura gribētu dzirdēt? man liekas, ka es naktīs skypā iešu tikai neredzama. bžž.

bet vispār man joprojām viss ir pieriebies, lai gan šovakar esmu enerģiska. labi, ka man ir vismaz DžeiDžei ar kuru var kopā pačīkstēt.
un nesen man bija ieviņa, ar kuru pavadījām bezgalīgi romantisku manas vārdadienas nakti pie ezera, uz laipas. ah, tas bija patīkami. miers un pilnmēness, mūsu talans izbojāt visu, kas varētu būt romantisks. savukārt drīz man būs preiļi un visas no tā izrietošās, patīkamās sekas.

laikam jāiet gulēt, jāpaslēpjas zem segas.

satan is a friend of mine

Sat, 24 Jul 2010 15:17:57 GMT

sēžu un domāju, ka gribu kaut ko ierakstīt klabē, bet man nav ko. ieraksts būs tik pat bezjēdzīgs kā es karstās vasaras dienās. žēl, ka izlasīji. man tiešām žēl Tava laika... aj, mazāk sūdīgi, bet tomēr sūdīgi. vīnu!

satan is a friend of mine .he love me when im drunk, he loves me when im high. he loves me when i waste my money and make my mother cry

I have no life.

Thu, 22 Jul 2010 12:42:17 GMT

un jau atkal es atgriežos pie tā paša, kas mocīja citus gadus - jūtos iesprostota. jā, es zinu man būtu jābūt izvēles iespējām, es vienkārši varētu aizbraukt, bet tad, ja ne visi, tad liela daļa radu uz mani dusmosies un apvainosies, un tas nemaz nebūs forši. man nevajag ar viņiem liekus kašķus. man vajag aizbraukt prom, man vajag pilsētu - Rīgu vai manus mazos Preiļus. es gribu pie citiem cilvēkiem, pie Santas, Lotes, Māsas, Kristas, Marta, kaut vai sievu sitēja Andra. pilnīgi vienalga. tikai prom un brīvībā, pie cigaretēm un vīna. bērni mani nogurdina, pārlieku sievietīgā krustmāte vēl vairāk...un vientulībai man paliek tikai vēli vakari, kad varu izliekties pa logu, uzpīpēt un klausīties sērīgu mūziku vai rakstīt.
visas šīs mocības ārprātīgā vientulīgumā, pat tad, ja apkārt ir cilvēki, liek vēl vairāk ilgoties pēc, piemēram, pasākuma ar kursu. viņi ir mani sirdscilvēki un man ar viņiem ir labi, bet te... te vairs nav nekā. vienīgi suns, otas un krāsas. jā, vismaz manai mākslai te ir labi. tas gan.
un visi twitterā vai vēl nez kur tagad baigi priecājas par savām ballītēm un to, kur un kad viņi iet ar saviem draugiem, ka es pilnīgi palieku skaudīga un jūtos kā nekam nevajadzīga, stulba auklīte, kurai patīk lasīt grāmatas. apnicis, apnicis, apnicis. negribu no rītiem vairs mosties ar sajūtu, ka šī vasara ir vienkārši bezjēdzīga. un vispār - man trūkst rudeņa. ar skolu es varēšu atgriezties dzīvē.

vot tā. beigšu čīkstēt, savādāk pašai sāk riebties. jauki jums pavadītu laiku ballītēs kopā ar saviem draugiem, maitas.

priecīgs līdz sāpēm

Mon, 19 Jul 2010 20:12:22 GMT

vakara/nakts plāns:
1) aizrakstīt kādam foršam, saprātīgam, sen neredzētam cilvēkam
2) vienkārši rakstīt
3) uzpīpēt pie loga, dzerot melnu tēju

oh, boy, šī diena bija nogurdinoša. ka es jums saku, tas četrgadīgais bērns būtu spējīgs čīkstēt un bļaut 24h diennkatī, ja vien viņai nevajadzētu arī gulēt, ēst un sēdēt uz poda. brīnos, ka mana allaž mierīgā attieksme ir iedragāta tikai nedaudz. khekhe, lieliska sagaidīšana pēc divu dienu prombūtnes, patiesībā.

bija labi vienai būt Rīgas dzīvoklī, ēst sārtos vētrasputnus, kā arī vazāties pa Iļģu ciemu, vērojot un fotografējot bērnus spēļu laukumos (pedobear). arī ballīte Slokā (kura gluži nebija ballīte) sanāca tāda... interesanta. ņemot vērā, ka biju tikai es un Ieva + pieci puiši, no kuriem viens ļoti izmisīgi centās mani nogalināt, neuzdrīkstos teikt, ka man nebija jautri. vismaz tagad ir par ko pasmaidīt atceroties. un sēdēt karjerās, skatoties zvaigznēs, smēķējot un sapņojot par laiku, kurus nēsam piedzīvojušas... piešujiet mani atpakaļ pie zemes.
bet vai tad ir stulbi trijos naktī kopā ar nedaudz vājprātīgiem čaļiem, garām bezpajumtnieku patversmei, doties uz vietu, kuru sauc par šautuvi?

nu ja, tagad tikko atbraukusi, es jau gribu prom. piemēram, uz preiļiem. lai gan mani lauki ir ļoti jauka un skaista vieta, es tomēr nespēju...

p.s. tā saucamajā ballītē kopā ar ieviņu izdzērām trīs pudeles lēta, salda vīna, bet man tāpat gribas vēl, jo tas ir tik... lāāābi un garšīgi. un nejau ar labi es reibumu domāju, bet gan to... sajūtu?

edit: man ir galīgi pieriebies, ka tas nepāriet. man galīgi nepiestāv.

Пачка сигарет

Thu, 08 Jul 2010 23:09:23 GMT

nu šodiena ir ļoti laba. man atveda manu jauno draudziņu - Федя Зенит jeb vienkāršāk izskatoties - zenit fotopārātu. vēl man atveda arī čupu drēbju, bet vispār nejau tikai par šo ziemassvētku apdāvināšanu es priecājos. arī peldēšanās negaisa laikā bija diezgan patīkama, tāpat kā sadzeršana ar krustēvu un tēti, klausoties labu krievu mūziku (man vispār pēkšņi sākusi patikt krievu valoda. bet tikai tāda tīra un skaista). tad, kad suns sakoda manu minci nedaudz ļoti sabījos, bet, kad sapratu, ka viņai viss būs kārtībā, nomierinājos.

tagad atkal vēlu palieku augšā, rakstu porno un zīmēju. klausos the cure un tā ir ļoti mierīgi. gribētos iet uzpīpēt, bet negribētos iet. man vajag balkonu un saldu vīnu, joprojām vīnu.

saliku klabītē jaunas smukbildītes.

everybody's tired of something

Mon, 28 Jun 2010 22:25:22 GMT

atgādinājums - es esmu dzīva. aj, nu es nevaru klabīti pamest, man te kaut kas ir traki mīļš.
esmu laimīga, vasarīga, bet tagad, naktī, kad klausos round here, tas plēš. tā dziesma vienmēr plēš un Ādams ir ģēnījs, ja spējis sarakstīt ko tādu. man teica, ka tā dziesma ir ārkārtīgi depresīva... nu jā, ir, bet... visa mana mīlestība tādai mūzikai, slavas dziesmas counting crows un asaras stāstam par Mariju. āmen.

she said "it's only in my head"
she said "shhh, I know it's only in my head"

un es pat nezinu, ko lai vēl raksta. gribēju vienkārši pastāstīt par savu mīlestību. ah.

dzīvoju;;

Tue, 06 Apr 2010 16:05:54 GMT

back in city lights. miers ar mani. te ir daudz labāk. tikai doma, ka es atkal visu mēnesi varētu netikt uz Preiļiem, gan nav diezko forša. lauki ir viens, bet mājas pavisam, kas cits. kas patīkamāks. es ļoti gribu pie sava datora un lāsmas.
nē, to es gribēšu vēlāk. tagad es gribu savu notikumiem pilno nedēļas nogali, un pirms tās arī stipendiju. kaut kur kavējas maita. tāpat kā es tagad kavējos ar iešanu uz veikalu.
lai nu kā - noskaņojums atkal labs, jo esmu viena un pilsētā. drīz gan atbrauks opis, bet viņš takā sevišķi netraucē. vien reizēm kaut ko neapmierināti noburkšķ vai smejas, par to, ka es atkal sēžu pie datora.

dīvainā kārtā es pat nedaudz gribu uz skolu. galu galā tā nemaz nav parasta skola. tur būs mani skapīšu bērni, jautrie pusdienlaiki un viss viss viss. tikai žēl, ka jāsāk ar trešdienu, kura nozīmē vācu valodu un matemātiku no rīta. brr.

visu laiku viena smejos. tas gan labi. un rakstīt arī gribas.
+visi marš uz manu draugiem.lv dienasgrāmatu, lai sniegtu man tur svarīgu informāciju.

Ilze Jansone "Viņpus stikla"

Fri, 02 Apr 2010 17:05:37 GMT

tikko izlasīju vienu grāmatu, un palika tā patīkamā, taču bez gala jocīgā un skumīga sajūta, kas sen nav bijusi. un vispār sen nebija bijis arī tā, ka es grāmatu izlasītu divās dienas. tagad es nesaprotu neko no tā, ko man apkārtējie saka un dzīvoju savā literatūras pasaulītē. tā varbūt ir labāk. man nemaz negribas ar kādu runāt. ielikšu austiņas, klausīšos šūpuļdziesmas un vienu pēc otra nogalināšu pašas radītos tēlus. vienai būt ir vieglāk. tādas dienās kā šī. lasīt, bēniņos pīpēt ūdenspīpi un gleznot, vai rakstīt kā tagad.

honeybees

Tue, 30 Mar 2010 21:00:09 GMT

es tā sāku atgriezties ICā, ka pat negribas iet ārā. mīlīgi!
(joprojām ilgojos pēc Zommera. jūs?)

Sat, 27 Mar 2010 12:00:15 GMT

pie visiem svētajiem! es iegāju IC. baisi. bet nesen Tomiņš vakarā ar mani parunājās, un mēs sapratām, ka mums pietrūkst veco internet māju. kāds mūs vēl ņems atpakaļ? *wasntme* un tad man vēl vajadzēs konsultācijas par notiekošo...
un jaunais uzraugs nav foršs. žēl, ka biju tik stulba un aizlaidu vilhelma ideju pa pieskari.

vakardiena bija izgāšanas. šodien visus ienīstu.