man gribas visus sūtīt - šal lal la - saules puķes lasīt

man šovakar ir tādas kā garastāvokļa maiņas. brīžiem es pie sevis katram saku "ej nomirsti!", tad atkal čīkstu, ka mani neviens nemīl, tad laimīgi par kādu smejos... šausmiņas. tas ir kaitinoši. tiesa, šobrīd laikam vairāk jūtos vienkārši vientulīgi. un smieklīgu iemeslu dēļ. lai gan arī dusmas nekur nepazūd. kāds mani neatlaidīgi cenšas nokaitināt ar savām heart-to-heart sarunām. man viņam vienkārši gribas pateikt, lai iet dirst un es viņu vispār negribu satikt, bet tā taču nesaka draugiem, kurus pazīsti jau kādus deviņus gadus, vai ne? stulbi man. tikko sagribēju padauzīt galvu pret galdu. šī vēlviena brīvdiena bija jauka, bet šķiet, ka labāk tomēr iet uz skolu, jo tad man, stulbajam sievietim, vismaz kaut kas novērš domas. aj, aj, aj. mīlu Kristīni un Loti. tā gan. ejiet nomirt! nēēē, es iešu!