tu mīli, bet es... bet es tikai mācos

tātad, vienu mirkli man likās, ka šovakar dzeršu ar radiem un jutīšos bezgala skumji, bet dzerot ar radiem man galu galā palika priecīgi un es aizbraucu uz centru/Ļeņingradu. to nemaz nenožēloju. ZemeslodeiApaļai atkal labs koncerts un man prieks par viņām un sevi. satiku Martu un Dacīti, samīļojos, sasmējos, sadziedājos un atkal esmu (man riebjas tā teikt) uz viļņa.
ziniet, ir rudens. man jābūt laimīgai. tagad gan sāk trūkt māju, jo neesmu tur bijusi mēnesi, bet līdz nākošnedēļai pagaidīšu un tad visu nedēļas nogali mīļošu mammu un sunīti. man patīk smaidīt bez iemesla. es gribu barot balodīšus (šodien mani atšuva trīs cilvēki, bet es nepadošos un drīz tā pat to izdarīšu), man ir no skolas aizlienētā, spožā tējkanniņa, kas skan un burvīgi vakari kojās.
un pagājušā nedēļas nogale - es drīzāk atpūtos darba dienās pēc tam. vispirms burvīgā dzejas lasīšana/vakarēšana pie Kristīnes, Alises un Toma. Ūdenspīpe (saukta par Asnāti), dzeja, dziedāšana, mīļums, smiekli... dievinu. nākošā diena - Melluži, ātra piedzeršanās, marķeri, insert here, dejošana un ballīte pēc pilnas programmas. tieši tāpēc šonedēļ bija jāpaņem atslodze + man vairs nav naudas.
aj, atkal ir nedaudz bail, ka drīz šī reibinošā laimība beigsies un tad es pavisam ieraušos stūrīti, bet visus kritumus var pārdzīvot. pietam, es dzīvoju tagad, tāpēc dzīvošu kvalitatīvi. cerams, ka mans matemātikas kontroldarbs arī būs kvalitatīvs. ne sūda nesaprotu no nevienādībām. bet tagad pie Zommerīša postiem un pēc tam pie miedziņa vai kā cita rakstāma. atā, cilvēk