just you and your heand tonight

bļe, stulbais kroplis. un kā gan no manis vispār var prasīt cieņu vai mīlestību pret cilvēku, kurš visu laiku liek ciest manai māsai? un kā gan kāds manā ģimenē var viņu aizstāvēt? ja kādreiz man vēl likās, ka esmu tam ķēmam pieķērusies, tad tagad nevaru atrast pilnīgi nevienu iemeslu, lai vispār ar viņu gribētu sarunāties. strādīgs, praktisks puisis, bla, bla, bla, bet kāda no tā jēga, ja raksturs ir vispretīgākais kādu vien kādam vīriešcilvēkam esmu redzējusi?! un stulbi ir tas, ka brīžiem liekas māsa viņu neatstāj pūt savā debīlajā mārcienā tikai tāpēc vien, ka jūt spiedienu no ģimenes. redz', kā ta mēs bez sava Gatiņa? mierīgi bez viņa var iztikt, jo man, piemēram, nevajag riebīgu purnu, kas uz visiem svētkiem pamanās kādam sabojāt garīgo. fuj. es laikam pārāk uzvelkos, bet vienkārši nevaru, nevaru izturēt. rrr.

man šodien patika britnijas spīrsas dziesma. (rock)