March 31st, 2009
ir tādi cilvēki narkotikas. es domāju, ka jūs katrs saprotiet, ko es ar to gribēju teikt. šodien, kad satiku savu mīļo Santu, es atkal jutos priecīga un uz mirkli aizmirsu, ka patiesībā šai periodā esmu diezgan nelaimīga. radās tāds iespaids, ka pavasaris jau ir sācies pa īstam. ar viņu ir tik viegli runāt... viņa ir kā Placebo mūzika- kad sāc, tad vienmēr gribas atgriezties.
un man ļoti gribas visus savus pārējos cilvēkus narkotikas, lai es pēcāk var smaidīt vēl nedēļu. tikai žēl, ka vēlāk vienmēr rodas tā sajūta - ātri sāk pietrūkt un liekas, ka viss nav pateikts.