you can scream out loud.

kamēr Enijai pielipināju framing hanley lollipop, pati pielipu pie citas viņu dziesmas, kuras vārdi ir vistiešākajā nozīmē garšīgi. rada tādu patīkamu noskaņu, bet tai pat laikā atkal ir tā raujošā, sāpīgā sajūta kāda man bieži uzmetas, kad dziesma pārlieku patīk vai sāp.

šodien viss bija pirmdienīgi, bet varbūt ne tik ļoti kā parasti. lai nu kā es jau otru dienu pēc kārtas gribu visus apskaut, dziedot savu you're my honeybunch, sugarplum...

You taste like Heaven but, God knows you`re built for sin.

(un kā izrādās man nav kur bēgt, būs japaliek, nedaudz jāpacieš.)