March 4th, 2009
-nu, ko tu dusmojies?
-visu dienu kāds dusmojas uz mani... tagad arī es gribu.
es sīkuma dēļ sāku neticēt vienai no draudzībām. bet to sīkumu ir bijis pārāk daudz, lai es tā vienkārši ticētu. lai jau paliek tikai smiekli, mīļums un attālums, kas tuvina. nepieprasīšu neko citu. nelabošu. neregulēšu. ne. ne. ne. nevajag no manis prasīt to, ko pati nevar izpildīt.
šodien, kad skolotāja minēja, ka mūsu klasē ir arī tādi, kas lasa, teju visi klasesbiedri pagriezās pret mani un teica "Anna". tas bija smieklīgi. šķita, ka viņi mani apsūdzētu kādā noziegumā.
atklājās, ka esmu lingvistiska vairāk nekā vizuāla (vizuāliste?). lai jau būtu. māksla man paliek māksla jebkādā formā - mana dārgā.
atkal virsū mācas īgonis. gribas atkrist gultā un gulēt, gulēt, gulēt, lai diena netrīc rokas. (man trūkst smieklu).
Tyra Banks - jauns cilvēksdievs manam elku pulciņam.