February 26th, 2009

glezniecība un krāsu spēle industriālajā ainavā.

es tagad zinu kā izskatās bubulis un par to man ir prieks. nu, es vismaz pieņemšu, ka viņš varētu izskatīties tāpat kā filmā... un baigāāā filma. neteiktu, ka tik baisa kā gaidīju, bet vispārīgi man patika. gulēt varēšu, bet skapi gan labāk pirms tam aizvēršu. (un cik labi, ka filmā tomēr saņēmu atbildi uz jautājumu - ko bubulis dara ar kailu sievieti, kuru nozadzis no vannas?)

tā, man tākā būtu jāiet gulēt, bet jūtos pārāk nogurusi un uztraukusies, lai to darītu. rīt mākslas olimpiāde. iepriekš man likās, ka vispār nestresošu, taču tagad nezināmu iemeslu sāku to darīt... skatoties uz krāsām un zīmuļiem tā savādi paliek. bet vienu es zinu skaidri - man tās padarīšanas pietrūka. labi, ka atkal esmu iekšā.

šodien man vienu mirklīti bija uznākusi I-cant-stand-peoples lēkme. lai arī, cik nicinoši pati mēdzu izturēties pret tiem (reizēm dabīgi, reizēm tēloti), kas man nepatīk, es tomēr nekad nesapratīšu, kāpēc ir jaizturas... ēm... nepieklājīgi pret tiem, kuri klasē ir nostādīti "ņūģa" vai kā tamlīdzīga vietā. man šodien mirkli vienkārši šķita, ka es iesitīšu meitenei, kura man it kā šķiet tīri patīkama... bet lai jau. es ar to nevaru izkarot. viena.

un vispār manai Lāsmai sāk parādīties tādas pašas lēkmes kā man. lipīgi. *giggle* viņa šodien vairākas reizes pateica "stulbie cilvēki." mana meitene. es ar viņu lepojos. ;D

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: