.

Lūk, gluži manas domas. Ciest nevaru, ka tie pārīši, kas man apkārt pusi no laika ko pavada kopā ēdās viens uz otru - tu šitā, tu šitā, tu toreiz to ... un pēc tam nesalīgst, jo redz - es vienmēr izlīgstu pirmā/-ais. Es gan vairāk neciešu to, ka viņi nenovērtē to, ka ir viens otram. Ka viņi viens otru ir atraduši. Nevis to, ka ēdās vispār, jo pieļauju, ka ar nelieliem strīdiņiem tiek novērsti lielāki strīdi. Nu, iedomājies pāri, kurus abus kaut kas dien dienā aizvaino, aizskar, nepatīk un viņi to viens otram nesaka - kādreiz tas vadzis lūst un bieži vien ižškiras vienā dienā un nekad vairs nesaiet kopā. Bet ir jau tādi, kuri strīdas pusi dienas un vienalga paliek kopā, lai turpinātu viens otru mocīt.