Tu, Tu, tu... un Tu... šitā!

zinu, kad man būs kādas nopietnas attiecības (sounds so silly) es negrauzīšu to otru. pietiekami jau esmu klausījusies kā apkartējie pārīši visu laiku skaita ""Tu šitā, Tu tā... kā tu tā... kāpēc Tu man to nē, a to jā?". un galu galā pats stulbākais, ko var pateikt (tik žēl, ka to tikko pateica mana māsa) : "kāpēc tu nemainies?!"
nu, kāda jēga no kopā būšanas, ja teju nekas tai otrā cilvēka nepatīk. visi grib izdabūt no līdzcilvēkiem ideālo, bet ideāls vismaz priekš manis ir tikai tas, kuru es pilnībā pieņemu tādu kāds viņš ir.
jāā, manu slimo galvu moka māsas un viņas mr. G. nepārtrauktā vervelēšana. tas ir, m. sūkstās, ka viņš nav pietiekami romantisks un ļer ļer ļer. es negribu pieļaut tādas kļūdas. vēroju citus, bet tik un tā darīšu pa savam. savā ziņā mans potenciālais dzīves draugs (kuru vēl nepazīstu, un nemaz nezinu vai pazīšu) būs diezgan priecīgs, jo es viņu negrauzīšu un vispār... esmu vieglprātīgs radījums. galvenais ir brīvība, nevis "Tu esi mans/mana. tagad mainies! manis dēļ."

jāiet gulēt (jā, piektdienas vakarā tik agri), jo kā jau allaž man palaimējās un, ja vispār saslimu, tad tikai uz nedēļas nogali.