man sāk nepatikt sestdienas, jo tāpat kā otradienās man teju vienmēr ir drausmonīgs noskaņojums. vienīgi tad, kad ir vajadzīgie cilvēki, es jūtos labi... bet tagad nav nekā un tas mani ļoti grauž. es pat sāku kļūt neapmierināta ar sevi visā, ko vien līdz šim it kā esmu mācējusi darīt. un... man vienkārši sāp, prtams atkal pietrūkst.

pastāstiet kautko pūkainu, skaistu un mierīgu. lūdzu.