Automašīnu starmešu gaismā.

..iet meitene tādām acīm, it kā tur nekā nebūtu. tā esmu es. garām braucošie vīrieši pamāj caur logu. nepaskatos sānis. bezmērķīgi raustu suni, meklēju zvaigznes, kuru nav... tā it kā esmu es, bet es negribēju, lai tā esmu es. man nepatīk šie mani es-gribu-kautko-skaistu-bet-te-jau-nekā-nav vakari. tie mani grauž un lauž, skumdina, rada dūrēju krūtīs. šādos gadījumos ciest nevaru savu radošo garu. tas pārāk daudz prasa. man ir grūti. iespējams es nemāku tādu audzināt... kāpēc mūza nevarētu nākt tieši, kad man vajag, nevis tad kad pati izdomā? šobrīd atkal jūtos ļoti sāpīgi. atkal jau un atkal un atkal.. riebj. iepriekš, vēl šodien bija tik labi, tik priecīgi, bet... pārtruka kautkas skaistais, tagad pietrūkst skaistā.
aj nu lai. lai jau paliek. nav pirmais vakars, nav pirmā nakts. arī pēdējā ne, bet tā es pati esmu izvēlējusies- gribu būt liela māksliniece.

mums mākslas skolā ļoti brīnišķs uzstādījums. jums vajadzētu redzēt. tik padomju laiku romantiski, tik... ka prieks zīmēt, līdz pat pusastoņiem. tur bija daudz smieklu. smējām un smējām.

droši vien var just, ka man ir tas mokoši radošais, jo parasti es rakstu savādā... brīvāk. tagad tā grezni stīvi. mana otra puse, mans pūkainais zvērs, kuram ir arī asi nagi un ragi.

attā. atgriežos pie ģeometrijas.