|
Oktobris 1., 2005
escimo | 23:48 - mākoņvate Atmiņa ir savāda
lieta.Vai vērtīgāki ir pieturu nosaukumi(atsauce-Kr-pū :), vai arī kāds
personāžs ar ko tevi bērnībā biedēja.Kaut vai.Nevajadzīgā un vajadzīgā
informācija(Kr-pū), kaut kādas stulbas pieturas(Kr-pū) aizņem vietu
tavās smadzenēs.Un varbūt tieši pieturu dēļ tu neatceries to, kā dēļ
tev ir bail no ūdens, augstuma, zirnekļiem vai vīriešiem ar blondiem
matiem.Zemapziņu izčakarēt var laikam tikai psihologi, kaut kas
tml.Hhšš.
Es sāku ievērot
ne nu gluži sakritības, bet kaut kādas īpašības, kuru dēļ...nē, es
neteikšu.Ciba nav mana dzīve gluži, tas protams, žēl, no vienas puses,
bet no otras-dzīve ir manējā, tur, iekšā, manī.Tā mūzika, kas skan ir
tik nomierinoša, bet no otras puses-man šķiet, kļūstu nemierīga,
lecīga.Tā ir, kad tu ej pēc mēnešbiļetes un tur ir ciet-bet var taču
aiziet citur?Ja tik tur būtu vaļā.Tas man atgādina-palocīsimies viņa
priekšā-Ziedoni, precīzāk, epifāniju, kuru mācījos pirms kādiem 5iem
gadiem.No vienas puses un no otras puses.Mācos to mākslu-dzīvot ar
visiem pa draugam.Mākslu.Ākstu džokeri, sitam kārtis ar pierakstu
lapiņām un sadriskāto kladīti.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |