escimo | 04:53 - PILNĪGI
Ah.
Ziniet, es
šodien(vakar) Jānim teicu-''vakar bija perfekta diena un šodien arī tāda
būs''.Un-tā arī bija.Man bija pilnīga laimes sajūta.Un es domāju-es laikam esmu
sapratusi, kā sevi piepildīt un justies laimīgai.Es zinu, ko es gribu un kā to
panākt.Vismaz uz šo brīdi.Pēc laika droši vien vajadzēs ko vairāk, kaut ko
mainīt.Bet tagad esmu mežonīgi apmierināta.Pati par sevi brīnos, bet prieks.Tā
kā čakarēšanās spēlēs, es atkārtoju-kad tu saproti, tā ir laba sajūta.Ir vispār
laba sajūta, ja tu saproti.Pirms kādām sešām stundām es šo visu būtu rakstījusi
ar izsaukuma zīmēm un spiedzieniem, tagad vairs ir tikai mierīgi konstatējumi
un atmiņas, bet priekā.Pēc darba, kas padarīts, tāds labs nogurums.Darba, ha.
:D
Tas bija
vispārīgi.Emocijas.Tagad tikai pliki fakti.
HomoNovus-Cameriga.Es nezinu, ko es biju gaidījusi, bet man bija pilnīgs
pārsteigums.Jā, vajag uz kaut ko tādu vairāk staigāt-tiks izpildīts(vēl ir
rītdiena!!).Pilnīgs ne-teātris.Nē, kā es vēlāk noskaidroju-jaunais teātris.Tāda
arī bija doma.Dialogs.Dzīvais teātris.Domes darbinieki stāsta par to, kā
strādājuši bijušajā Domes ēkā, par dzīvi.Skaista klejošana pa ēku, kafija,
laime.NU es pazīstu vēl kādu no LMA.Sakiet ko gribiet, bet mākslinieki ir
draudzīgāki un priecīgāki par kādu, kurš nav tāds.Loģiski.Esmu no tiesas
līksma.
Paldies, maniem
vecajiem draugiem.Jūtos pilnīgi izdejojusies.Man neptīk tas
vārds-dejot.Attiecībā uz disko.Bet.Bet.Tā tomēr ir.Ir tik labi.Atkal
sakritības-būtu aizbraukusi šodien uz laukiem, nekādas laimes nebūtu, moš būtu,
bet ne šāda-šobrīd gribu šādu.Nebūtu pēc Camerigas piezvanījusi Elīnai, nebūtu
dabūjusi dejot.Nebūtu vēl kaut kas, nebūtu vēl šis tas.Bet ir viss un tāpēc ir
viss.
Es jūtos
murgotspējīga, tanī pašā laikā-beidzot man sāk lēnām nākt miegs.
Es
neaizmirstu par blakusapstākli, kurš rada patīkamas lietas.Tas mani arī dara
laimīgu.
|