Mm..esmu mājās…sēžu pie kafijas krūzes…visas smiltis kājas, respektīvi-otrādāk:)tātad!Kur es biju-novaja valna, Dzintari, popdisko, tikko esmu atgriezusies mājās un cenšos atsvaidzināt atmiņā to, kas bija. Pirms tam es vēl tā šaubījos, par to kā tur varētu būt, es pat pie sevis domāju-pretīgi,pretīgi(man bija arī nelabs garīgais)-bet tur patiesībā bija labi.Arī-kopības sajūta ar visiem tiem cilvēkiem, kas ar visu sirdi un dvēseli dzied līdzi un kustas ritmā.Kā vienmēr.Tur bija..vobšem, haču pagavariķ pa russki-ņimagu ataiķi at etoi…valnoi(lūdzu jel piedodiet par šo izkropļojumu, bet kaut kā jau jāraksta)… Brriesmīgi nožēloju to, ka nepaņēmu fočiku, jo kāds man bija iegalvojis,ka NEDRĪKST, eh, tie naivie.Tiik daudz labu kadru aizgāja zudībā…ak jel.Tātad-koncis sākās pusstundu vēlāk, protams, nepatīkams faktors, bet to izlaboja tas, ka pirmie un vispār uzstājās Bi-2, tas bija iedvesmojoši nudien… Полковнику никто не пишет Полковника никто не ждет Utml.

  Hm, vispār man patīk tie cilvēki-ap gadiem 35 un uz augšu-viņi tā zažbIgajet!Uh, tās tantes, vaau, vienkārši. Ak, jel…vispār krievu mūzika man šonakt noderēja..jū!Un es tā priecājos par to, ka manas draudzenes nav tikai un veinīgi un vistīrākās latvietes, jo savādāk man gar degunu paietu daudzas lietiņas-ierādījums ir tas, ka šinī pasākumā es, piemēram, neieraudzīju nevienu pazīstamu tikai latvisku feisu. Nujā, šis pasākums noritēja krievu valodā un tāda publika bija arī pārsvarā, loģiski.Bet toties es ieraudzīju kādu subjektu uz kuru skatījos 20min līdz sapratu, kur tas ir redzēts-kāds mans kursabiedrs, kurš nomācījās pie mums pāris(2as?) nedēļas un tad aizgāja no RDMV, jo, šķiet, nobijās no tā, ka varētu būt grūtības ar mācību vielas uztveršanu valodas dēļ.Mjāā…es jau grasījos, grasījos iet un uzvelt sevi šim cilvēkam, bet tad viņš pazuda.Ak, jel.Mī un žē.Nopietni.

 Ирина Дубцова- О нем (lyrics- http://fabrika.refus.ru/fabrika4/texts/text1.shtm )---zosāda un kaut kas acīs.Sena dziesma, bet sajūtas tās pašas.

   M.Izdejojos tā, ka aknas sāka sāpēt, (tas man vēl no slimnīcas)un tas vairs nav jauki, bet, šķiet, šoreiz vēl tikšu sveikā cauri.Un tad mēs vēl romantiskā gaisotnē-piedrazotā jūrmalā, otrpus ieejas aiz apsargu kaudzēm un večiem, kuri tīrīja miskastes-noskatījāmies saullēktu.Ah, VbI, ļuģi, mņe nravitsa ļuģi.

   Vilciens.Pilns.No abām pusēm spiežas virsū divi pārīši-viens pāris tāds miegains, džeks nejauki ož pēc alko,otrs-baigi aktīvie, vicinās uz visām pusēm un, godīgi, traucē.Vietas jau tā maz..Šad tad jūtami bakstījieni pēcpusē, fuuui-kaut jel šis brauciens ātrāk beigtos un varētu uzelpot.Ak, un es nesaprotu-kāpēc, kāpēc gan es pirku vilciena biļeti!

    Patīkams nogurums.Apsveru iespējas-iet gulēt, neiet.Droši vien, ka iet.