|
Februāris 9., 2006
escimo | 22:51 - Le bus. Ehēij.
No rīta tiku iespiesta autobusā, vienā līmenī ar
tējas smaržu un fekāliju nejauku aromātu.Pabraucu garām vajadzīgajai
pieturai, Dablkofijā (nekad tur vairs neiešu) uzsūcu sevī cigarešu
aromātu, kurš apģērbā pārvērtās nelabā aromātā.Sapratu, ka man ir
jūtīgs deguns.Šodien viņš bija superjūtīgs.Angļu valodā no tā visa
slikti bez-maz-vai palika.Tā jau var sākt ienīst cigaretes, bet
nē, man patīk kā tās smaržo.
Un no tā viszemāka līmeņa es palēnām cēlos, tagad esmu virs.Jebkā.Tas ir
jauki.Jūtos kā hormonālo tablešu efektivitātes skala visas dienas
garumā.Ceļas, ceļas, ceļas, tad krīt lejā.Hmm.
Man patīk braukt ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem
autobusā.Jā, Latvijā viņi nav tik draudzīgi, lai pēc pāris reizēm sāktu
runāties, kā bija grāmatā "Hearts in Atlantis", kur onkulis, tiklīdz ar
viņu sāka runāt cilvēki ar kuriem viņš vairāk kā pāris reizes bija
braucis vienā autobusā, mainīja maršrutus.
UPD:Aizmirsu pavisam.Šodien sabiedrības spiediena rezultātā uzrakstīju iesniegumu un nu iešu korī!Iedomāties tikai-musu skolā būs koris.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |