Es biju jūrmalā.Tur brauca pat 3. autobuss.Visapkārt bija panika un visi centās bēgt no mājām,un sarunāt ar kaimiņiem,lai viņi šos aizved.Tikai konkrētas markas auto derēja,lai brauktu uz Rīgu.Es arī centos sarunāt,taču visas mašīnas bija jau aizņemtas un sastrēgums bija pamatīgs.Es apvaicājos,kas par lietu-kāpēc visi bēg.Man atbildēja,ka mums ir pieteikts mini-karš,jo mēs balsojām par Rīgu,lai tā iekļūtu Monopolā.Un ne jau tas bija iemesls,bet gan tas,ka balsojām caur īsto internetu,nevis kkādu ļevo.Tad es pasmējos un aizskrēju.Skrēju,skrēju un skatos-man aizmugurē un priekšā kkādi vīriešu bari,kas cenšas ar papīra lidmašīnām ,kurām galos ir adatas ar kkādām zālēm,nošaut gulbjus.Viņi visu laiku šāva,es centos klusu aizskriet prom.Un skatos-lidmašīnas man visas virsū lido.Es skrēju gar jūras krastu un centos izvairīties no visām papīrenēm.Pāris man iedūrās cimdos.Es pa ceļam paķēru kaut kādu sīko bērnu,un teicu viņa vecākiem,ka ja tā ļotene iedursies cilvēkam,tad viņam pazudīs visas spējas kaut ko just.Viņš būs kā atmarozka.Es visus brīdināju,bet visi tikai pasmēja.
Es nolēmu vnk ieslēgties Jūrmalas dzīvoklī un nogaidīt.Pa ceļam gāju garām veikalam un man apkārtējie stāstīja,ka tur pagājušoreiz,kad bija karš, pakārās vīrietis,nēģeris.Un sāka rādīt uz lielā ekrāna filmu par viņu.Es neatceros no kā pamodos.weird