Es nečīkstēšu par to,cik ļoti man pietrūkst mana arāba un cik dusmīga es dažkārt esmu par to,kā viss notiek.
Es nerunāšu arīdzan par to,kā cenšos sevi izklaidēt ar ķirurgu.
Nekas par to,kā aizdzeru savas bēdas dažkārt,kā dodos uz ballēm un pļaukāju latviešus,bučojos ar itāļiem un strīdos ar puišiem no citām zemēm.
Esmu tikai vidusmēra students angļu zemē,kas dažbrīd apmaldās,atrod sevi un atkal maldās.

Sēžu un dzeru savu zaļo tēju,klausos The Iceman,Ted Bundy un citu sērijveida slepkavu dokumentālās filmas fonā un cenšos beidzot pieķerties grāmatām.
Man jau jāsāk gatavoties disertācijai,bet vēl tēmu neesmu izlobījusi.Ir 4 dienas laika.

Kā iet jums?