Saņēmu 2 klades,kuras ir datētas un pierakstītas līdz pagājušā gada maijam.
Nenoliedzami,ka viss tur ir par un ap mani.
Aizvakar pabeidzu izburtot otro kladi un neteikšu ,ka man patika viss,ko lasīju.
Bet patiesība bieži grauž acīs.Es nespēju aptvert ,ka kādam ir bijusi pacietība ap mani auklēties un mani tā apbrīnot,bet beigu beigās gandrīz nonākt līdz naidam.Kā tautā saka-no mīlestības līdz naidam tikai viens solis.Esmu prasmīgi spējusi iztriekt no savas dzīves amerikāni,pie kura ciemojos pagājušajā ziemā.Divējādas izjūtas ,to visu lasot.Nespēju noticēt,ka es-cilvēks tomēr ar sirdi un dvēseli- spēju tā nodarīt pāri un rīkoties.Man ,protams,sametās nedaudz kauns par sevi.Varētu pat teikt,ka šie divi žurnāli,kas ir pārdomas par mani,manu rīcību un sekām,ir mana bībele.Lai arī cik traki man ar viņu nav gājis,viņš tomēr ir man iespēris pa pakaļu un pagrozījis manus uzskatus par dažām lietām.Paldies viņam par to.
Man ir uz mūžu paliekošs pierādījums,kā viena sieviete var tā iedvesmot,ietekmēt un sagrozīt vīrieša prātu un dzīvi;no mīlestības līdz naidam.
Neko dziļāk par to nekomentēšu.