Man nepatīk,ka es nespēju sevi kontrolēt un nespēju būt vēsa viņa priekšā.
Manī viss vārās katru reizi ,kad es viņu satieku.
Man tas mīlas trīsstūris jau ir līdz kaklam.
Es viņam vakardien uzdāvināju kartiņu dzimšanas dienā.Un ,protams,ka neatceros,ko tur ierakstīju.Un tai vajadzēja būt jaukai un mīļai kartiņai no vislabākās sievietes pasaulē.Bet tā vietā tas ir viens liels sūds un pilns ar "ko tu gribi?ko tev vajag?man ir piegriezies gaidīt" utt.
Es ceru,ka ,kad viņš pamodīsies ,viņš piezvanīs un nocitēs man.
Man vajag steidzami sakārtot savu dzīvi.Laikam visiem ir savs mērs.Man likās,ka man nav un ka varu dzīvot tā kaut mūžu,bet ,protams,ka tas viss aizies tik tālu,ka es arī salūzīšu.Man vajag steidzami sev iesist pa seju!
Un vistrakākais ir,ka es neatminos visu ,ko es viņam teicu.Es zinu,ka vienā brīdī viņš saprata,ka es negribu viņam darīt pāri,bet man vienkārši ir skumji.
Cik bieži es viņu visādos sūdos esmu atbalstījusi un klausījusies marazmu?Lai tak man arī tiek tas prieciņš izpausties.Es gribu atgriezties pie sava vecā statusa "the most amazing woman in the world.DEVIL" un to es arī darīšu.