Ir pagājis krietns laika sprīdis,kopš esmu te kaut ko rakstījusi.Un šoreiz ir īpašais svētku dienas izlaidums!Ir piektdiena un esmu sakravājusi koferus,lai dotos pāri jūrām un okeāniem.Pat nesaprotu,kā tas ir izvērties par tādu pasākumu,bet vienu gan varu teikt-šī pēdējā diena tāda stresa pārpildīta.Mans dienas ritms bija vien Western Union un Banka,vēlas sarunas skaipā un filmu skatīšanās pie kaimiņa (vēl arvien nesaprotu,ko viņš grib).Bet stāsts nav par to.Stāsts ir par šo miglā tīto amerikāņu bāleliņu,ar ko uzturu kontaktus jau 10 ++ mēnešus.Tik jokainu cilvēku nekad savā mūžā nebiju redzējusi..lai nu kā-redzēsim pēc 9.janvāra,kā tas būs izvērties.Ja labi,tad ļoti iespējams,ka pavasara brīvlaikā viņš apciemos Latviju. Apbrīnojami,ko viņš ir izdarījis.Un nē,es nerunāju par naudu un visu ,ko viņš man sasūtījis..es runāju par to,kā viņš spējis mainīt manu skatījumu uz pāris lietām dzīvē.Un par to viņam lielum lielais paldies. Lasot  lauska  ierakstu par mani,es sasmējos.Jā,daļa taisnības laikam jau tur ir,un man nav ne jausmas ,kā man tas izdevies.Bet es atļaušos domāt ,ka tur ir kas vairāk kā tīra ap pirkstu tīšana.

Jau rītdien ap pulkstens pus 12 naktī pēc Latvijas laika stāvēšu lidostā,kas ņihuja neatrodas uz tā paša kontineta,kur esmu radusi dzīvot,kur ņihuja nerunā ar britu akcentu,kas man jau nedaudz piegriezies..es dodos izpētīt to izdaudzināto sapni par Ameriku.Redzēs,vai jaunā gada sgaidīšana ir tiešām WOW Ņujorkā un,vai tiešām te valda idille kā amerikāņu ģimeņu filmās.redzēsim..

Buča