Es īsti nezinu,vai priecaties vai skumt par tuvu cilvēku panākumiem,jo līdz ar tiem kaut kas zūd-
Laiks,saikne;attālums kļūst lielāks un arī klusuma brīži pieaug.
Un es jau arī nevienu tajā nevainoju,ja pati laiku neatrodu.Es tikai sāku domāt,ka varbūt savu pakaļu arī sākt kustināt veiksmes un panākumu virzienā..