Vienīgais,kas mani kaitina reibumā,ir tas,ka es neatceros svarīgas lietas vai kaut ko,kas man teikts.
Mani pārņēmušas jokainas sajūtas un domas,jo es NEZINU,ko man pateica un cik ilgi.

Uz dienu aizmirsot par grandiozo domu mainīt skolu,es šorīt tomēr savu tagadējo piekāsu,jo vēlējos vēl dienu atvilkt elpu.Priekšā stāv 1.ģimn.kursi matemātikā..Un tagad dodos pirkt valriekstu saldējumu.Un uzpīpēt.

Skatos,ka te Annija un Marita tože skolu neapmeklēja.
Un Santa ar`,visticamāk..Cik mēs esam līdzīgas :D

Iespējams,uz manu jubileju atbrauks Kristofers,un,iespējams,mēs visi uz pāris dienām dosimies uz garlaicīgo Klaipēdu ,lai pajautrotos.Un,iespējams,mēs visi kaut kur dosimies cits pie cita ciemos.
Es atminos,kā kāds sen atpakaļ man teica,ka man varētu patik somu puiši,bet lielākoties visi ir jau aizņemti..Nu,lai gan patreizējā situācijā man neko nevajag,tad varu vien tikai atzīt,ka viņam bija taisnība.Nu,vismaz par to,ka man viņi varētu šķist labu labie..
Un ar nedēļu Klaipēdā bija par man.Pēdējās dienās palika interesanti.Viss labais ātri beidzas.


..varbūt braukt uz Somiju?