šonakt es gleznošu.
Rīt es iešu pirtī un izdzeršu 3 pudeles vīna, un nodošos patīkamai atpūtai.
Pa retam jau var.
Rīt es iešu pirtī un izdzeršu 3 pudeles vīna, un nodošos patīkamai atpūtai.
Pa retam jau var.
piebilst
Ielaušanās stiprā dzimuma dvēselē. - 16. Jūlijs 2008
Mans skatījums uz lietām,vietā un nevietā.
16 Jūlijs 2008 @ 00:36
16 Jūlijs 2008 @ 02:01
Beidzot esmu tik gudra,lai interneta tīmekļos atrastu izpildītāju,un konkrētu albumu,no kura man bērnībā bija bail ik reizi,kad klausījos.Vienreiz pat sāku panikā raudāt.
Raudzīsim,vai tas ir tik pat baiss,kā agrāk.
Raudzīsim,vai tas ir tik pat baiss,kā agrāk.
16 Jūlijs 2008 @ 18:22
Laikam gleznošana ir mana vienīgā sirdslieta.Tikai manā interpretācijā gleznošana ir tābrīža sajūtas.
Nekādas iepriekšējas skices-tikai ota ,papīrs,audekls,kartons-jebkas,uz kā var zīmēt/gleznot.
Pamēģināju akrila krāsas,un sapratu,ka mazāka ķēpa kā ar eļļas krāsām.Vismaz otas var jēdzīgi izmazgāt.Bet nesmaržo pēc eļļas krāsām,kas ir skumji.
Ja vienu nakt (liekas,piektdien) man gribējās uzgleznot kaut ko no sevis Tev,tad šobrīd tā liekas muļķīga doma un velti izlietotas krāsas.Pamazām sāku saprast skarbo dzīves realitāti un pieņemt lietas to īstajā nokrāsā.Viendien man horoskopā bija rakstīts lai es izšķiroju savus draugus un mēģinu saprast,bez kuriem nevaru,un bez kuriem varu.Tas ir tik absurdi,ja cilvēks,bez kura nevaru,man nemaz nav atstājis izveles iespēju.
Lai nu kā-es cenšos visu pieņemt un ,iespējams,kādā skaistā dienā vairs te par to itin neko nemurkšķēšu,nečīkstēšu un nerunāšu.
Nekādas iepriekšējas skices-tikai ota ,papīrs,audekls,kartons-jebkas,uz kā var zīmēt/gleznot.
Pamēģināju akrila krāsas,un sapratu,ka mazāka ķēpa kā ar eļļas krāsām.Vismaz otas var jēdzīgi izmazgāt.Bet nesmaržo pēc eļļas krāsām,kas ir skumji.
Ja vienu nakt (liekas,piektdien) man gribējās uzgleznot kaut ko no sevis Tev,tad šobrīd tā liekas muļķīga doma un velti izlietotas krāsas.Pamazām sāku saprast skarbo dzīves realitāti un pieņemt lietas to īstajā nokrāsā.Viendien man horoskopā bija rakstīts lai es izšķiroju savus draugus un mēģinu saprast,bez kuriem nevaru,un bez kuriem varu.Tas ir tik absurdi,ja cilvēks,bez kura nevaru,man nemaz nav atstājis izveles iespēju.
Lai nu kā-es cenšos visu pieņemt un ,iespējams,kādā skaistā dienā vairs te par to itin neko nemurkšķēšu,nečīkstēšu un nerunāšu.