Atļaušos palabot daža laba teikto par puišiem,kuriem patīk ripot ar tiem dēļiem.
Viņiem tas dzīvesveids tāds paviršs un bezatbildīgs.
Tieši tamdēļ es atļaujos ar tādiem pavadīt laiku dažbrīd.Tad neparko nav jādomā un var uzvesties cūcīgi.
Un viņi neko sliktu neteiks,ja atrubīšos uz grīdas vai lamāšos simts valodās un atraugāšos.
Viņi paši tādi ir.
Bezrūpīgi.

Es nevaru vairs iztikt bez tā.
Ikdiena,ikdiena..

Nē,patiesībā nav nemaz tik slikti.
Slikti ir tas,ko daru es.
Vai es savā dzīvē ko sasniegšu?

Man sevis palika žēl.

Skatos,visapkārt tāds saspringums valda.
Un patiesībā caur šo jūzeru es vairs neko nevaru rakstīt,iespējams,nāksies veidot jaunu jūzerneimu.

Nepatīk tik bezpersoniski un vispārīgi rakstīt.
Bet savādāk jau nevar.

šodien nodošos sava darba pabeigšanai.
Un jāsaķer no ārstiem zīmes,lai attaisno manus kavējumus.