Tā kā beidzot esmu tikusi pie datora,tad diena šķiet daudz piepildītāka.
Tikko pamodos,jūtos kā sūds,uz muguras zilums.
Un liels niknums uz pasauli.
Vakar kopš ilgiem laikiem sanāca ķibele ar alkahola lietošanu,par daudz.
Pēdējā laikā tāds vienalga par citiem,vienalga par kkādām tur draudzībām.Garlaicīgi!
Arvien vairāk saprotu ,ka ir aptuveni viens līdz divi cilvēki,kas nekad nav apnikuši,ko nekad neesmu aprunājusi,kuru klātbūtnē varu būt Anita.

Neviena nav mājās,tāds miers pirms trako nama cienīgas atmosfēras iestāšanās.Brāļuks par tīni paliek šodien.Apsveicu!