Patiesībā esmu nedaudz uztraukta.iespējams,tas tikai tamdēļ,ka atkal nāk virsū tas periods,kad gulētiešana man sveša un miegs arīdzan.
Pilna galva idejām.
un istaba beidzot bīdās uz remontu.Vīzija ir,tagad tik` jārealizē.
Pie kafijas krūzes un baltas lapas ,ar cerību,ka prāts raisīsies vēstures jomā.700 verdzības gadi nav nekāds joks galu galā.
Ja neskaita to,ka apraudājos gandrīz zooveikalā un mājās pie televizora,tad varētu teikt,ka klājas pārsteidzoši labi.Bet daži faktori to bremzē,bremzē laimības sajūtu.Laimība nav.Tikai tauriņi vēderā un uztraukums.Bet varbūt tas ir tā pat, kā iedomāta grūtniecība-viss ,kam jābūt,tas ir,bet paša galvenā varoņa nav.
Savādi.Bet rūtainās biksēs dzīve varbūt raibāka un skaistāka liksies.Kad izaugšu liels,es gleznošu.Un tagad arī.Un lidināšos pa gaisu aiz pūķa.Mani plāniņi.
2,5 miljoni /Ls/ izdevumu,bet peļņa nav zināma.Laiks rādīs,un mani tas nemaz neinteresē,tikai brālis tāds izlepis materiālists izaudzis.Man jau arī nauda patīk,taču man kauns to atzīt,tāpēc nelienu ,kur nevajag.Nokaunos.
gribu zināt tikai pāris dzīves noslēpumus ,kā arī to,kāpēc Tu nēsā manas rūtiņas arvien.Tas pat drusku smeldz.Un rodas jautājus-es sevi mānu,vai lieku sev izskatīties laimīgai Tavā priekšā?Tu jau mani neredzi,un tam nav nozīmes.
Kur ir mana mīla?Es pat varētu Dievam sākt ticēt,ja vien mīlestība mani pēkšņi paceltu gaisā un kā ar aukstu ūdeni aplietu ar visu visām pasaules sajūtām.Es vēlos sajusties tā pa īstam dzīva.Tas nav izdarāms nožēlojamos pārtijos ar orgjijām,man tas ir apnicis.
Krūze pustukša.Atkal tā banālā dziesma skan,un es pat sāku gruzīties.
Cigaretes,ko nopirku pirms stundas Islandes Hotelī tagad lieti noderētu.Neskatoties uz to,ka viesnīcas bārs jau bija ciet un kase nestrādāja,es tomēr ieguvu zelta marļiku par veseliem 90sant.Tik maksā mirklis laimības un apmierinātības sajūtas.Cena,ko ES maksāju.
Paskat-ja es šitā būtu iekarsusi saistībā ar 700 verdzības gadiem LV,tad pat lepotos ar sevi.
Paldies,
Pilna galva idejām.
un istaba beidzot bīdās uz remontu.Vīzija ir,tagad tik` jārealizē.
Pie kafijas krūzes un baltas lapas ,ar cerību,ka prāts raisīsies vēstures jomā.700 verdzības gadi nav nekāds joks galu galā.
Ja neskaita to,ka apraudājos gandrīz zooveikalā un mājās pie televizora,tad varētu teikt,ka klājas pārsteidzoši labi.Bet daži faktori to bremzē,bremzē laimības sajūtu.Laimība nav.Tikai tauriņi vēderā un uztraukums.Bet varbūt tas ir tā pat, kā iedomāta grūtniecība-viss ,kam jābūt,tas ir,bet paša galvenā varoņa nav.
Savādi.Bet rūtainās biksēs dzīve varbūt raibāka un skaistāka liksies.Kad izaugšu liels,es gleznošu.Un tagad arī.Un lidināšos pa gaisu aiz pūķa.Mani plāniņi.
2,5 miljoni /Ls/ izdevumu,bet peļņa nav zināma.Laiks rādīs,un mani tas nemaz neinteresē,tikai brālis tāds izlepis materiālists izaudzis.Man jau arī nauda patīk,taču man kauns to atzīt,tāpēc nelienu ,kur nevajag.Nokaunos.
gribu zināt tikai pāris dzīves noslēpumus ,kā arī to,kāpēc Tu nēsā manas rūtiņas arvien.Tas pat drusku smeldz.Un rodas jautājus-es sevi mānu,vai lieku sev izskatīties laimīgai Tavā priekšā?Tu jau mani neredzi,un tam nav nozīmes.
Kur ir mana mīla?Es pat varētu Dievam sākt ticēt,ja vien mīlestība mani pēkšņi paceltu gaisā un kā ar aukstu ūdeni aplietu ar visu visām pasaules sajūtām.Es vēlos sajusties tā pa īstam dzīva.Tas nav izdarāms nožēlojamos pārtijos ar orgjijām,man tas ir apnicis.
Krūze pustukša.Atkal tā banālā dziesma skan,un es pat sāku gruzīties.
Cigaretes,ko nopirku pirms stundas Islandes Hotelī tagad lieti noderētu.Neskatoties uz to,ka viesnīcas bārs jau bija ciet un kase nestrādāja,es tomēr ieguvu zelta marļiku par veseliem 90sant.Tik maksā mirklis laimības un apmierinātības sajūtas.Cena,ko ES maksāju.
Paskat-ja es šitā būtu iekarsusi saistībā ar 700 verdzības gadiem LV,tad pat lepotos ar sevi.
Paldies,
Kā ir?: apjukusi sajukumā
Plūst caur ausīm: Goo Goo Dolls-Iris
piebilst