An.
16 Septembris 2007 @ 04:41
 
Tas ,kas otru padara atkarīgu no Tavas rīcības un par zaudētāju,ir atgriešanās.
Vai ir vēl kas cits,kas Tevi varētu padarīt vēl vājāku,kā atgriešanās?
Un apzināšanās,ka tas var izsaukt attiecīgu darbību ķēdi,padara Tavi vēl vairāk paliekamu zem tupeles.
Esmu manījusi,ka vienmēr,kad eju pa savu mini-ielu uz māju,es izvairos no iešanas pa trotuāru,bet vienmēr nokāpju no tā ,lai ietu pa braucamo daļu.Iespējams,tas viss ir saistīts ar nevēlēšanos/atteikšanos iet pa ierasto,itkā pareizo ceļu.Ceļš mums ir viens,bet veids kā pa to ejam-tik sasodīti dažāds un neizprotams.
Vai iet pa ceļu nozīmē to pašu,ko iet pa ceļu un zināt ,uz kurieni ceļš ved?
 
 
Kā ir?: kaut kas dzimst
Plūst caur ausīm: Placebo-running up the hill
 
 
An.
16 Septembris 2007 @ 23:14
 
Manīju lauskas profilā interesantus dziesmas vārdus,kas patiesībā atbilst arī daudz maz patiesībai.

Patiesībā cilvēce ir muļķīga.
Vai Tu kādreiz esi domājis par atriebi,par to,ko Tu varētu otram izdarīt?
Nemelo.
 
 
An.
16 Septembris 2007 @ 23:22
 
Būt nožēlojamam un iekārojamam.
Būt bezpajumtniekam ar gaumi.
Būt mīlniekam bez sirds.
Būt dzīvam,bez asins piles artērijās.
Būt ,kaut neesmu vispār.
Nomirt no bada pārtikas preču pārpildītā veikalā.

Iemīlēties Tevī,pašai to nezinot.