Vakardiena lika padomāt,kāpēc tiek ražoti cilvēki-atmarozkas.
Cilvēki,kam vienalga.Kuri uzvedas kā atsaldēti,bezjūtīgi indivīdi,ko uz zemes sauc par cilvēkiem,taču nav šī vārda cienīgi.Cilvēki-dūres.
Es iedomājos brīdi,kad šo cilvēku,tik tikko pasaulē nākušu ,rokās paņem māte,apmīļo,dod visu savu mīlestību un viņš,maziņš un neaizsargāts būdams,smaida pretī un ar savu mazo dūrīti apķer mātes pirkstu.Un nelaiž vaļā.Kas liek vēlāk viņam kļūt par bezjūtīgu,agresīvu indivīdu,kam lielākais mērķis ir nodzerties un atrast iemeslu,lai kādam piesietos?
Vai tiešām vaina vecākos,kas tik ļoti lolojuši viņu?
Vai varbūt viņš dzīvojis visu mūžu tādā vidē,kur tas ir normāli,ja kādam pārsit lūpu,ja neapmierina otra cilvēka atbilde?
Es gluži vienkārši nespēju saprast kā tāda maza ,mīļa dzīvībiņa var kļūt par iznīcinātāju.