Kopš ilgiem laikiem biju uz pāris stundiņām Vecrīgā.
Protams-visur kāds piesienas,visur kāds kaut ko grib.Vienbrīd sajutos to visu pāraugusi,jo es laikam vienīgā negribēju ,lai man izmaksā..
Tā nu es viena atnācu mājās,viņi palika centrā,laikam ļeņingradā tagad.

Vīrietis nav tikai glīts ārējais veidols.
No tiem četriem tikai viens likās pietiekami normāls,lai sarunātos.

Es nezinu ,ko domāt par vienu vīrieti,un ko viņš grib.Nē-es ZINU ,ko viņš grib,un viņš zin,kas ir man.
Ir tik laba sajūta,ka viss atkarīgs no manis,nevis no otra.Man ir vīrietis,man ar to pietiek.
Izdzēru pudeli vīna un glāzi alus,tagad jādodas pie miera.
Jāceļas agri-laivu brauciens pa jūru,uz ko pilnīgi galīgi negribu doties.
Bet gan jau piecietīšu.