Beidzot kaut cik mutiski pārrunājām,ja tā var teikt,visus iemeslus un mana interese nu ir apmierināta.
Patiesībā varētu pat teikt-man atvēra manas aizlietās acis.
Kaut gan visam ,ko viņš it kā abu vārdā teica,es nepiekrītu,ir tomēr lietas,kas man liek nopietni pārdomāt šo un to.Bet ir lietas,kam nepiekrītu un neatzīstu par savām.
Un nez cik daudz no visa atcerās viņš?..