<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?>
<!---->
<feed xmlns="http://purl.org/atom/ns#">
  <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis</id>
  <title>Subjektīvi par Seksu</title>
  <subtitle>erzelis</subtitle>
  <tagline>erzelis</tagline>
  <author>
    <email>ulma@inbox.lv</email>
    <name>erzelis</name>
  </author>
  <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/"/>
  <link rel="self" type="text/xml" href="http://klab.lv/users/erzelis/data/atom"/>
  <updated>2010-09-13T21:14:30Z</updated>
  <modified>2010-09-13T21:14:30Z</modified>
  <link rel="service.feed" type="application/x.atom+xml" href="http://klab.lv/users/erzelis/data/atom" title="Subjektīvi par Seksu"/>
  <entry>
    <title>Par kleitām</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:37457</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/37457.html"/>
    <published>2010-09-13T23:57:00</published>
    <issued>2010-09-13T23:57:00</issued>
    <updated>2010-09-13T21:14:30Z</updated>
    <modified>2010-09-13T21:14:30Z</modified>
    <content type="html">Svārciņi un kleitiņas. Tās ir lietas, kas visuzbudinošāk skan tieši deminutīvā. Tādi mazi svārciņi, tāda īsa kleitiņa. Acu skatiens slīd gar apakšējo malu, slīd un pat ne iztēlojas kas slēpjas apakšā, nē. Skatiens iztēlojas kā būtu paskatīties zem. Atvainojiet par zināmu kalamburu. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tā vēlme paskatīties bieži vien ir stipra pati par sevi. Tai nevajag nekādu mērķi, nevajag ieraudzīt vietiņas obligāti. Vajag tikai paskatīties. Vai arī domāt par to, ka varētu paskatīties. Ka kleitiņa varētu parauties uz augšu. Svārciņus vējš uzplandīt. Ja pieņemam vietiņu starp kājām par x, tad paskatīšanās būtu f(x) bet paskatīšanās uz svārku maliņu un domāšana par to cik interesanti būtu paskatīties - f(f(f(x))). Diezgan smieklīgi, bet visnotaļ forši jebkurā gadījumā. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Skatoties uz kleitām bieži vien ir sajūta, ka tās nav īsti piesaistītas jostasvietai. Ka tās vairāk turas uz lencītēm, uz pleciem, nevis uz gurniem un dibena. Tas rada tādu viegluma sajūtu, tādu fīlingu kā tā ir vēl vējam paļāvīgāka, un ka rokas var aptvert gurnus, seja pieglausties pie vēdera, maigi iemurrāt un ar seju uzbraucināt audumu uz augšu tā, ka rokas pēkšņi ir uz visnotaļ kaila dibentiņa. Uz, ap, un priekšā. Tā, ka var zem kleitas palīst no apakšas un pamasēt meitenei muguru, vienlaikus it kā netīšām paceļot visu kleitiņu uz augšu, un vienlaikus skūpstot lūpas, kaklu, degunu. Aizraujoties skūpstos un masējot kakla pamatni, ar abām rokām no apakšas caur kleitiņu izvērtām. Un meitenei atliek tikai nolikt galvu uz pleca un skaļi smaidīt. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Skatīties uz svārciņiem var caurām dienām. Uz to ieskautajiem dibeniem un gurniem. Uz to kā augšpusē tās ciešā piekļaujas, izceļot apaļumus, un apakšpusē pland un ļaujas vējam. Tiešām ieraudzīt, tā netīšām, kas ir zem tām, gadās reti. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Bet tad tā bieži vien ir vilšanās, jo zeķbikses nav nekāds uzbudinošais skats un īstas zeķes meitenes tomēr velk reti. Kaut gan dažkārt pamanāmā zeķu maliņa spēj atsvērt daudz ko. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vilkt ar roku pa it kā standarta zeķbiksēm, ar otru glāstīt dibenu un just, ka kaut kā dikti ļoti var sajust ādu zem svārkiem. Ar roku vilkt augstāk gar kāju un piepeši atdurties pret mazliet gumijotu maliņu. Un pēc sekundes sajust siltu, kailu ādu. Otrā pusē savilkt svārkus ar pirkstiem, savilkt ciešāk, ali tie mazliet paceļas. Uz augšu. Un ar otru roku glāstīt tālāk. Pa gurna iekšpusi. Āda arvien siltāka, var just karstumu no augšas. Vēl mazliet un pēkšņi tu sajūti, ka roka atduras karstumā, mitrumā un baudā. Var būt arī plānas biksītes, bet jau tik samitrušas, ka nespēj neko noslēpt. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un pirksti atrod ceļu automātiski, ātri un daudz.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par vēlmēm</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:37261</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/37261.html"/>
    <published>2010-07-14T23:32:00</published>
    <issued>2010-07-14T23:32:00</issued>
    <updated>2010-07-15T17:53:11Z</updated>
    <modified>2010-07-15T17:53:11Z</modified>
    <content type="html">Sēdēt krēslā un raidīt savas mazliet izvirtušās, mazliet puiciskās un mazliet vīrišķās domas. Raidīt meitenes virzienā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es sēžu un ar to nodarbojos. It kā teorētiski meitenes vairs sen nav noslēpums. Atklātas, izbučotas, izmīlētas un izpētītas. Teorētiski. &amp;lt;br /&amp;gt;Praktiski - nespēj pārsteigt. Krūtis, dibeni, kājstarpes - viss joprojām interesē, visu gribas aiztikt, pieskarties, pavest. Lai arī noslēpuma īsti vairs nav. Bet vēlme paliek. Vēlme uz kaut ko nekonkrētu. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Labi, miers ar to murmināšanu. &amp;lt;br /&amp;gt;Tēma tāda - savā dzīvē jāieplāno jauns fetišs, ik pa pāris gadiem. Lai nav garlaicīgi. Lai nepāriet interese. Lai nezūd asums. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Skaidrs, ka jaunībā, basi legālos gados, visu gribās izmēģināt tūlīt un tagad. Pirmais sekss un gribās minetiņu arī no meitenes izdabāt, un bez nekādas gaidīšanas, tūlīt un miers. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Jūs abi guļat gultā, zem segām, blakus istabās vecāki, radi un paziņas. Viss notiek klusu un tīniski. Ir bijis sekss, ļoti satraukts, ar pāruzbudinājumu, dikti dikti mitru pežīti un dikti dikti cietu locekli. Viens otru ar rokām aiztiekat, skūpstaties. Tev galvā tikai milzīga ideja - kā būtu, ja viņas pievilcīgās, meitenīgās un tik mīļās lūpas aptvertu locekļa galviņu. Nobučotu. Samīļotu. Pasūkātu!&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un nesanāk. No sākuma tu nevari saņemties paprasīt. Tad viņa nevar saņemties atbildēt. Tad stresiņš un nesanāk noorganizēt. Un tad... tad, jūs atkal guļat zem un apkārt daudzām segām. Kaili pētat viens otru. Viņa tevi skūpsta. Bučo. Glāsta ar lūpām. No krūtīm uz leju. Ar rokām tikmēr maigi, baudīgi neveikli aiztiekot locekli. Satverot to rokā, mēģinot pierast pie lieluma un izmēra. Un pēkšņi viņas lūpas pieskaras Tam. Cieši. Nobučo. Aptver. Sūkā. Un uzvarētāja, ieguvēja un pavedēja sajūta galvā. Un acis aizvērtas un smaids sejā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un pēc tam iet laiks un mutē ņemšana top par visnotaļ ierastu lietu. Meitenes tiek mīlētas vairākas, dara to visas. Pietrūkst tikai vienas lietas. Viena maza momentiņa. Gribas pabeigt mutē. Meitenēm nez kapēc šī ideja neliekas laba. Viņas arī jaunas. Arī nonāk līdz lietām. Tu, cilvēks, mēģini viņas pierunāt, pa bišķim lauz, daries, budini. Līdz beidzot jā - tas notiek! Viņa ir tavā priekšā ar pavērtām lūpām, mazliet izbāztu mēli un visu to pavērstu tieši tev priekšā loceklim. Visu gatavu tavai dotajā brīdī gribētākajai fantāzijai. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un tu beidz, pirmo trāpi uz vaiga, otro uz zoda, un trešo tieši mutē, tieši uz mēles un dziļāk. Un pēc tam viņa visu nolaiza un sasūkā. Tu esi piepildījis to. Ieguvis un uzvarējis. Ček un skōr. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tu jau esi mazliet vecāks. Tu iegūsti, tu atdodies, tev ņem mutē, tu laizi. Jūs mēdzat savīties un iet kopā dušā. Ir labi. Pietrūkst tikai viens mazs moments, dikti gribās izmēģināt anālo seksu. Senāk negribējās un likās muļķīgi. Tagad gribās, tā ka aptumšojas prāts un meitene tiek pierunāta visādos veidos. Negrib. Ni un ni. Laiks iet. Cita meitene tiek satikta un tad vēl viena. Neviena negrib. Līdz viena grib. Vismaz ir ar mieru ļauties, ja jau nu tik ļoti gribi. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un tas notiek. Bezgalīgi baigi, lēnām ar visaptverošu masāžu, īpašām eļļiņām un daudz daudz laika. Un tu sajūti, kā dibens mazliet padodas, pa milimetram padodas, un lēnām aptver tavu visgribošāko daļu. Lēnām, ar sāpēm un vaidiem. Ar iegūšanu un daudz daudz atdošanās. Un tas ir iekšā, un lēnām kustās. Un iegūšanas un uzvaras moments iestājas tad, kad metiene caur sāpēm izdod arī mazu baudas skaņu, klusu un mazliet gribošu. Un tu esi ne tikai pavedis, tu esi iemācījis to, ko pats neproti, tu esi panācis, ka viņai patīk tas, kas likās gandrīz neiespējami. Forši.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un gribas vēl to darīt un iegūt vēl, un uzvarēt. Un kaut kā meitenes satiekas zinošākas, gribošākas un vienkārši trakākas. Līdz brīdim, kad satiec meiteni, kam anālais sekss patīk labāk par parasto. Un mazliet samulsti. Bet dzīve turpinās. Visi iepazītie rotaļu veidi paliek par ko ikdienišķu, viss ir piepildīts, pietrūkst tikai viena lieta ... dikti gribās izmēģināt to trijatā... sataustīt divas meitenes vienas vietā... tā gribas, ka pilnīgas šausmas...&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un tā, paskatoties atpakaļ, tu saproti, ka reizi pāris gados vajag ieplānot sev jaunu fetišu, vēlmi un fantāziju. Lai neizsīkst vismaz lidz pensijai. Protams, visu ieplānot nevar, citas lietas varbūt tagad vēl liekas šausmīgas, bet nekad, tā teikt, nesaki nekad. Nešausminies par apkārtējiem, kas dara kaut ko dullu. Ja nu pēc gadiem desmit piecpadsmit arī tu metīsies tieši tādā pašā dullībā.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:36927</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/36927.html"/>
    <published>2010-04-21T18:02:00</published>
    <issued>2010-04-21T18:02:00</issued>
    <updated>2010-04-21T15:02:31Z</updated>
    <modified>2010-04-21T15:02:31Z</modified>
    <content type="html">Tāks, esmu twitterī. nav ko lauzties te un rpetoties nākotnes tendencēm. neesmu tak nekāds atpakaļrāpulis. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;a href=&amp;quot;https://twitter.com/erzelis&amp;quot;&amp;gt;@erzelis&amp;lt;/a&amp;gt;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par pavedienu</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:36640</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/36640.html"/>
    <published>2010-03-24T01:31:00</published>
    <issued>2010-03-24T01:31:00</issued>
    <updated>2010-03-24T10:01:24Z</updated>
    <modified>2010-03-24T10:01:24Z</modified>
    <content type="html">Es gribu meitenei pavest ar skatienu. Sasniegt tādu līmeni, lai  nevajadzētu pat trāpīgi piezemētus jokus, šķelmīgus smaidus un it kā  netīšām pieskārienus. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vienkārši ar skatienu. Es gribu sēdēt tev pretī pie galda. Ballītē.  Glāzes tiek pildītas, tukšotas, atkal pildītas. Es uzmetu tev skatienu.  Tu runājies ar kādu tev blakus. Es aktīvi diskutēju par politiku ar  diviem cilvēkam otrā istabas pusē. Uzmetu tev vēlreiz skatienu. Skatiens mazliet aizkavējas. Nepārtraucu runāt. Gaiss pilns ar cigarešu dūmiem.  Otrā istabā draugi jau kurina ūdenspīpi. Tu runā ar meitenēm par  smieklīgiem notikumiem darbā. Tu pamani manu skatienu. Uz pus sekundi  skatieni sastopas. Mēs nepārtraucam runāt. Ne viens ar otru. Ar to  pietiek, es mazliet ar acīm pasmaidu. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Glīta blūzīte, glīti svārciņi mazliet virs ceļa. Nopētu mazliet,  noglāstu ar skatienu, sarunājoties ar kādu tev aiz muguras. Tu pamani,  tu smaidi. Ne man, savam sarunu biedram, tev acis mazliet dzirkstošas.  Man.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pārvietojos uz otru istabu. Dzeram. Pīpējām. Mazliet dziedam. Tu ienāc.  Piedalies. Skaļi smejamies. Atsevišķi. Jūtu Tavu skatienu sev uz vaiga  un muguras. Saskandinām. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Sēžam viens otram pretī, katrs uz sava dīvāna. Apkārt cilvēki, jautrība, dzērieni. Viss kustībā. Es skatos uz tavām kājām. Uz svārku maliņu. tu  skaties, kā es skatos. Es skatos, kā tavas kājas mazliet sasilst no mana skatiena. Mazliet  nemierīgākas paliek. Svārciņi mazliet nervozē. Tu  pārmet kāju pār kāju. Es paskatos uz tavām krūtīm. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Stāvu tumšā koridorā, rindā pie vannas istabas. Tu arī pienāc, nostājies aiz manis. Vannas istaba atbrīvojas. Es pamāju ar galvu, palaižu tevi  pirmo.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tu ieej, es sekoju. Apsēžos uz vannas malas. Tu nostājies man pretī.  Samulsti. Uzlūko. Aizslēdzu durvis, paskatos acīs. Tu pietuvojies. Es  noglāstu tevi, no muguras, no augšas uz leju. Noglāstu dibenu. Plecus.  Rokas. Tu nekusties. Skaties man acīs. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Nolaižu vienu blūzes lencīti. Nolaižu otru. Atsedzu tavas krūtis.  Piekļauju tevi sev ciešāk. Noskūpstu kreiso. Ieskatos tev acīs. Un  vienlaikus paceļu svārkus. Plaukstas slīd gar gurniem. Tik silti tie un  nekautrīgi atsegti. Es iegūstu tavu mulsumu, kaunību un kautrumu lēnām  slidinot rokas uz augšu. Izbaudot katru atsegto un pieglausto  centimetru. Tavs skatiens manā, manas rokas tev uz biksītēm. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Noskūpstu tevi uz lūpām. Paslidinu biksītes mazliet uz leju. tu sakļauj  kopā kājas, lai man būtu ērtāk. Apakšveļa noslīd līdz potītēm. Es  pieskaros karstumam. Ar pirkstu galiņiem, ar plaukstu. Mazliet  piespiežu. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Mēs skūpstāmies. Mani pirksti ir tevī, mans loceklis tev rokā. Mēs  skūpstāmies kaislīgi. Daudz. Nevaram atdzerties viens otra. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Neveikls moments ar prezervatīvu un tu sēdi man klēpī. Nav īpaši ērti,  uz vannas malas, bet man ir vienalga. Es iegūstu tevi. Es pavedu tevi.  Esmu tevī. Cenšamies mazliet kustēties, iekšā ārā, ciešāk, maigāk,  stiprāk, foršāk. Bet nu galvenais ir tas, ka daļa manis ir daļā tevis. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es palīdzu tev atbalstīties pret sienu. Paceļu svārkus uz muguras. Ieeju tevī. Forši ir no aizmugures. Es pavedu tevi vairākās pozās. Tu man  klausi. Tu dari visu ko es vēlos. Visu ko es lūdzu. Lūdzu ar skatienu.  Pagriežu tevi atpakaļ, lai varētu saskatīties.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Iegremdēju pirkstus tevī. Tu mani esi satvērusi. Tu glāsti manu locekli. Tu to izbaudi ar rokām, ar augumu, ar lūpām. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tu piespiedies man cieši klāt, ar savu kailo pavēderi pie manas. Mans  loceklis tev pie vēdera. Mēs skūpstamies. Tu mani turpini glāstīt. Es  beidzu. Tev uz vēdera. Es aizveru acis. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Dzērieni līst, glāzītes džinkst, dūmi virmo gaisā. Es sarunājos par  politiku, sievietēm un hokeju. Tu kaut ko skaļi apspried virtuves  durvīs. Mēs saskatāmies. Sasmaidamies.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:36422</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/36422.html"/>
    <published>2009-10-22T11:30:00</published>
    <issued>2009-10-22T11:30:00</issued>
    <updated>2009-10-22T08:31:30Z</updated>
    <modified>2009-10-22T08:31:30Z</modified>
    <content type="html">Visi spiežam pogas un veicam &amp;lt;a href=&amp;quot;http://www.mango.lv/zinas/sekss/erotiskie_stasti/article.php?id=27466367&amp;quot;&amp;gt;pilsoņa pienākumu&amp;lt;/a&amp;gt;.&amp;lt;br /&amp;gt;Balvā buča tuvākajā tikšanās reizē.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:36179</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/36179.html"/>
    <published>2009-10-20T16:42:00</published>
    <issued>2009-10-20T16:42:00</issued>
    <updated>2009-10-20T13:43:24Z</updated>
    <modified>2009-10-20T13:43:24Z</modified>
    <content type="html">Cerams, ka visi turpinam aktīvi un ekspresīvi &amp;lt;a href=&amp;quot;http://www.mango.lv/zinas/sekss/erotiskie_stasti/article.php?id=27466367&amp;quot;&amp;gt;balsot&amp;lt;/a&amp;gt;?</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:35977</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/35977.html"/>
    <published>2009-10-19T09:38:00</published>
    <issued>2009-10-19T09:38:00</issued>
    <updated>2009-10-19T06:39:26Z</updated>
    <modified>2009-10-19T06:39:26Z</modified>
    <content type="html">Tāks, visiem tagad ir pieejama unikālā iespēja nobalsot par manu &amp;quot;Festivālu&amp;quot; iekšh mango.lv erotisko stāstu &amp;lt;a href=&amp;quot;http://www.mango.lv/zinas/sekss/erotiskie_stasti/article.php?id=27466367&amp;quot;&amp;gt;konkursa&amp;lt;/a&amp;gt;.&amp;lt;br /&amp;gt;Reizi dienā, vēlams.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Festivāls.</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:35815</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/35815.html"/>
    <published>2009-10-13T02:07:00</published>
    <issued>2009-10-13T02:07:00</issued>
    <updated>2009-10-19T07:10:46Z</updated>
    <modified>2009-10-19T07:10:46Z</modified>
    <content type="html">Guļu viņai blakus, vēroju viņas augumu un savu roku uz tā. Roka lēnām rotaļājas ar izliekumiem, pauguriņiem un ieplakām. Mugurā viņai tik vien kā īsi svārciņi, un tie paši sarāvušies uz augšu. Biksītes tuvumā nemana, krūšturis un jaciņa blakus. Viss atklāts manam skatienam, atsegts maniem pirkstiem. Mazliet pavērts, mierīgs. Aizmidzis. Aust pirmais festivāla rīts.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;* * *&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Savu telti es uzslēju netālu no paziņu mitekļiem. Nav nekādi tuvie draugi, bet paziņas labi un kompānija solījās būt forša.&amp;amp;nbsp; Drīz jau spēlēs pirmās grupas, it kā nekādas īpaši pazīstamās, skatuves virzienā iet nav vērts, bet vismaz būs fona mūzika. Lūk, visi jau sāk rosīties ap topošo ugunskuru, jāņem arī man sava blašķīte un jāiet piesēst bariņā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Meitenes sanākušas glītas, čaļi normāli, sarunas, diskusijas, pudeles pa apli. Rums, viskijs, šņabis. Viss kā pieklājas. Atomsfēra jauka, meitenes kļūst smaidīgākas. Melnmate atbild uz manu smaidu, rudmate flirtējoši pieliec galvu, jauki. Ir laiks uz koncertu. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;* * *&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pēc koncerta visi tādi mazliet paguruši, bet ap ugunskuru jautrība negrasās norimt. Ģitāra, dziesmas, pudeles. Ievārījuma burka un sašķēlēta desa. Dziedam. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Puiši sāk lēnām lūzt nost. Izvelku savu rezerves viskiju. Konkurenti. Meitenes man blakus, abas, smejamies, jokojam, pļāpājam. Abi vēl atlikušie džeki aiziet skatuves virzienā. Sasmaidos ar meitenēm, ķircināmies. Vasaras nakts, silta, patīkama. Piedāvāju iet peldēties. Meitenes piekrīt. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;* * *&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pie upītes noejam mazliet tālāk no burzmas, krūmu piesegtā vietā, kā par brīnumu neviens to vēl nav atklājis, lai arī pat smiltiņas ir pieejamas. Sasmaidos ar meitenēm, bet brīdis ir neveikls - kā peldēsimies? Basiem augumiem vai zemdrēbēs? Nez, negribas būt uzmācīgam, negribas tā tieši jautāt. Ņemu vienkārši un nometos kails. Neskatos uz viņām un ienirstu ūdenī. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Atskatoties redzu, kā meitenes minstinās, saskatās, velk nost virsdrēbes. Ūdens ir silts, gaisma spīd meitenēm no mugurpuses, patīkami vērot, paliekot neredzamam. Skaistā melnmate novelk krūšturi, tik patīkams skats - tā ātri novelk, it kā ikdienišķi, bet tomēr var redzēt, ka mana klātbūtne kaut ko nozīmē. Ja būtu gaišāks, noteikti varētu manīt zināmu iesārtumu vaigos. Novelk, un metas ūdenī, ģērbta vien baltās biksītēs. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Krūtis glītas, cik nu paspēju saskatīt īsajā brīdī. Protams, ka glītas, cik nu bieži tās vispār ir neglītas. Šīs ir tvirtas, lai cik šis vārds nebūtu banāls, vingras un kārdinošas. Glītā rudmate ieskrien ūdenī apakšveļā, krūšturis paliek mugurā. Neforši, gribējās jau redzēt arī viņas noslēpumus. Nekas, toties ūdens ir silts. Ķerstamies, peldam, smejamies. Cenšos nepalikt pārāk puicisks, izvairos no &amp;apos;it kā netīšām&amp;apos; pieķeršanās pie vietiņām. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Īsti jau neizdodas, apkampju tomēr melnmataino draudzeni. Iekšēji satrūkstos -  viss, šis ir pagrieziena punkts, vai nu viņa atraisīsies vaļā un es palikšu samulsis un nezinu-ko-tas-nozīmē, vai arī ļausies, it kā rotaļīgi, it kā ne-pa-īstam, bet tomēr. Var jau būt arī trešais variants - pilnīgi ignorēt, bet nu mēs tomēr pārāk draudzīgi jautrojamies, lai tas būtu pielietojams.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Jā, viņa neatgrūž mani! Pat mazliet piespiežas ciešāk. It kā tikai uz brīdi un pa-jokam, bet tomēr. Mani pirksti pārslīd pār viņas krūtsgaliņiem, arī it-kā-netīšam, bet nu jau drošāk. Galiņi ļaujas, apkārt šļakatas, atraisāmies no sava it-kā-pa-jokam apskāviena un peldamies tālāk, it kā nekas nebūtu bijis. It kā, tikai it kā, jo manī iekšā zināms karstums, ieguvuma sajūta, panākuma moments. Nekautrējos sastapties skatieniem ar viņu. Viņa nenovēršas. Šļakatas. Peldam. Maza, maza flirta mīmika, viņa atbild. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Ejam atpakaļ uz teltīm. Mazliet nogurums, vēsi pēc upes, melnmatei vienā rokā sažņaugtas slapjās biksītes, otrā rokā mana roka. Sarkanmate iet pa priekšu, drēbes rokās, mugurā tikai apakšveļa, laikam negrib bikses slapināt. Tiešām foršs dibens. Saskatāmies ar melnmati, sasmaidāmies, viņai arī patīk, saspiežu viņas roku mazliet ciešāk. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;* * *&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pāris pusnevainīgu joku, piedāvājums vēl mazliet iedzert, un attopos teltī pie meitenēm. Izrādās, viņām tā ir kopīga. Saskandinām, manas rokas jau paklusām aizskar melnmati zem svārkiem. Aizskar mazliet gurnus, mazliet pavirzās uz augšu, mēs abi zinām, ka biksīšu viņai kājās vairs nav, tās izliktas žāvēties uz telts. Pirksti paslīd vēl augstāk. Tikmēr mūsu saruna trijatā turpinās. Paslīd vēl uz augšu. Jau var sajust, ka tuvu ir siltums, daudz siltuma. Mazliet nosaluša siltuma, bet toties cik kārdinoša. Mazliet piespiežu un viņas kājas paplešas, pavisam mazliet, bet tieši tik daudz, lai pirkstu galiņi aizsniegtu kāroto. Pirksti apstājas, viņa sastingst. Es viņai pieglaužos, mazliet. Mēs visi turpinām sarunu. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vēl mazliet iedzeram, es jau vairs tik ļoti nekautrējos, glāstu drošāk, izbaudu viņas reakcijas, mitrumu, kas klāj manus pirkstus un sārtumu viņas vaigos. Ārā jau gaišāks, to var beidzot saredzēt. Rudmate apsedzas ar guļammaisu, no kustībām zem tā no var nojaust, ka viņa beidzot novelk slapjo veļu. Es mazliet pakustinu savu pirkstu melnmatē, viņa paskatās uz mani, es ar uzaci pametu uz kustībām zem segas. Viņa klusi iesmejas, es iečukstu viņai ausī. Mans pirksts paapļo dziļi viņā. Viņa klusi, klusi iestenas un piekrītoši pamāj ar galvu. Tu izskaties dikti nosalusi, ļauj man tevi pamasēt, jāsasildās, man ir masāžas eļļa. Sarkanmate paskatās uz mums, segu pie krūtīm piespiedusi, tā pa pusei kautrīgi, pa pusei nesaprotot. Es ieleju vēl pa glāzītei. Nekautrējies, visi savējie, gulies uz vēdera, saka melnmate. Es mazliet, bet jūtami pakustinu divus pirkstus viņā, mazliet atzinības un iedrošinājuma.  &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Skaistā sarkanmate mazliet patielējas, bet draudzenes iedrošināta tomēr noguļas uz vēdera. Sedzoties, slēpjot no manis plikumus, bet tomēr noguļas. Un izliek savu lielisko dibenu tiešu mums abiem baudošo acu priekšā. Melnmate nekavējas ne mirkli un noklāj viņas muguru ar glāstiem. Lēniem, prasmīgiem, ar eļļiņu, viss kā vajag. Es tikmēr baudu sarkanmates dibenu ar acīm, cenšos ieskatīties slēptākās vietiņās un ar pirkstiem turpinu kustēties tumšmates karstumā. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Sarkanmate acīmredzami atslābinās, bauda un silst. Kautrīguma arī mazāk - kad piedāvāju vēl pa malkam siltumam, viņa nekautrējas mazliet pacelties no segas lai padzertos, vienlaikus atklājot manam skatam brīnišķīgu krūti. Forši. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Melnmate turpina viņu glāstīt, silti un mazliet erotiski. Pieķerās dibenam, noklāj to ar pieskārieniem. Tad pieliecās un iečukst viņai ko ausī. Īss piekrītošs mājiens ar galvu, norāde man un mani pirksti pamet jau cieši iemīļoto spraudziņu. Es apmetos nogaidoši mulsi guļošajai draudzenei virs kājām un manas rokas pieskaras viņas augumam. Maigi maigi, uz glāsta un vēsmas robežas, no pleciem, no kakla, uz leju. Lēnām, lēnām. Bet nenovēršami zemāk. Tikmēr melnmate klusītēm, sievišķīgi, mani izģērbj. Atpogā pogas, atvelk rāvējslēdzējus, satver. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tikmēr manas rokas satver dibenu. Skaisto, iekāroto un ievēroto. Izglāsta tā pusītes, izbauda rieviņu. Pieklājīgi, mazliet erotiski un drīz vien pavērti neķītri. Sarkanmates kājas reaģē uz maniem pieskārieniem, izbauda tos, pa pusei instinktīvi, pa pusei mulsi apzināti, paveras, mazliet. Beidzot, beidzot es ieraugu viņas slēptāko vietiņu, pieskaros ar skatienu, pārvelku ar pirkstu, gar dibenu, gar maliņām, apkārt, un tad tur, kur viņa jau mazliet pavērusies. Karsti.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Melnmate nometas sarkanmatei blakus, apskauj viņu, noskūpsta. Mazi sačuksti. Mazs pieskāriens un sarkanmate ir uz muguras, paver manam skatienam visus glītumus. Perfektās krūtis, glīto kājstarpi. Mazo sārto strīpiņu virs tās. Ideāli!&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tumšmate ņemas viņu skūpstīt, uzmet man sānisku skatienu un pamāj ar roku. Mājiens ir nepārprotams, virziens skaidrs, es mazliet pieskaros sarkanmates kājām no iekšpuses, tās pašas paveras. Melnmates rokas viņai uz krūtīm, manas uz lēnām papleš kājas. Satveru ciešāk, piekļaujos. Mans loceklis lēnām paver lūpiņas, ieiet, iespiežas, lēnām, bet neatlaidīgi. Meitenes mazliet apstājas, abas pavērš skatienus manā virzienā. Loceklis ieslīd dziļāk, pilnīgi iekšā, viņa ir mana. Iegūta. Melnmate mani apskauj un skūpsta, es kustos rudmatē, man ir labi. Rokas glāsta kājas, dibenus, krūtis. Paceļu svārciņus melnmatei, viņa novelk jaciņu, krūšturi. Apskaujas, piekļaujas, piedalās. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Viņas abas savijas skūpstā, skavās, viena virs otras, es mazliet nostāk. Tikai mans loceklis piedalās viņu rotaļā. No sākuma vienā, pēc tam otrā, un atkal pirmajā, un atkal otrā. Sarkanā un melnā, melnā un sarkanā. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;* * *&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pavēršu skatienu uz otru pusi. Pilnīgi kaila, sarkanmataina skaistule. Guļ uz sāniem, mazliet saritinājusies, mazliet izstiepusies. Sārta strīpiņa, aizmigušas krūtis. Aizvērtas acis, mitras, iegūtas lūpiņas.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Nenoturos, iedodu abām vietiņām ašu buču un lienu ārā no telts. &amp;lt;br /&amp;gt;Aust pirmais festivāla rīts.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;p.s. Būtu ļoti jauki, ja jūs atbalstītu šo manu veikumu erotisko stāstu &amp;lt;a href=&amp;quot;http://www.mango.lv/zinas/sekss/erotiskie_stasti/article.php?id=27466367&amp;quot;&amp;gt;konkursā&amp;lt;/a&amp;gt; ar savu balsi. Balsot var katru dienu.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Spontānā Aušība</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:35393</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/35393.html"/>
    <published>2009-09-15T11:29:00</published>
    <issued>2009-09-15T11:29:00</issued>
    <updated>2009-09-15T08:31:43Z</updated>
    <modified>2009-09-15T08:31:43Z</modified>
    <category term="fantāzijas"/>
    <content type="html">Šo &amp;lt;a href=&amp;quot;http://www.orb.lv/blog/?item=73601&amp;quot;&amp;gt;rakstiņu&amp;lt;/a&amp;gt; sarakstīju ORBā pirms kāda laika, rakstīts kopā ar &amp;lt;a href=&amp;quot;http://orb.lv/profile/?id=175929&amp;quot;&amp;gt;Mēnesmeitēnu&amp;lt;/a&amp;gt;. Vairāk vai mazāk kopdarbs pa lomām, es vienu, viņa otru.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Sākšu ar to, ka mana sieva ir ļoti skaista un vēl diktāk mīļa. Forša un pievilcīga un visādi citādi mana otrā pusīte un abpusēji pilnveidojoša seksuāli eleganta personība. Un viņai ir jaunākā māsa. Skaista, glītām actiņām, visnotaļ pamanāmām krūtīm un ugunīgiem matiem. Vēl pat divdesmit gadu nav, nesen no laukiem. Teicamniece un mazs velnēns. Nesen kā ieradās pie mums pilsētā, iekarot un studēt. No sākuma it kā uz pāris dienām pie mums, līdz iekārtosies pati, nu dzīvo jau pāris mēnešu. Tiešām skaista. Ir kur acis piesiet. Abas ar māsu blakus vispār apburošs skats.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Mani vienmēr salīdzināja ar vecāko māsu, cik viņa skaista, gudra, veiksmīga un vienmēr uzsvēra, ka man jābūt skaistākai, veiksmīgākai un gudrākai. Mācības man padevās un padodas joprojām, bet iekšā sēž kaut kāds pretestības dzinulis, ir vēlme pierādīt sevi, nevis sēdēt māsas ēna vai arī mēģināt viņu pārtrumpot.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Man ļoti patīk flirtēt, sevišķi tad, kad jūtu, ka vīrietis kāri manī klausās. Studiju uzsākšana un pārcelšanās uz lielpilsētu, pārmaiņu laiks, kuru vienmēr gaidīju. Lauku meitene pilsētā, mazliet romantiski un tai pat laikā neķītri. Māsa zvērējās vecākiem, ka mani pieskatīs, bet man tāpat izdosies aizšmaukt dzīvē. Viņa ir pārāk iemīlējusies savā vīrā. Un man atliek tikai piemiegt viņam ar actiņu, savilkt lūpiņas un palūgt kāroto, māsa man uzreiz izdabā, lai sava vīrieša priekšā neizskatītos pēc sievietes ar pusmūža krīzi.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Abus čemodānus ienesa tikai man domātajā istabā. Tika parādīts kā darbojas elektropreces, ko drīkst un, ko nedrīkst darīt. Vairāk bija lietu, ko nedrīkst, bet es to visu laidu gar ausīm, jo zināju, ka iespējams būs manipulēt, un darīt visu pa savam.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Redzēju viņas acīs tādu iekarotāja dzirksti. No vienas puses jau skaidrs, savādāk jau lielpilsētā neizsisties, vajag cīņas sparu un vēlmi uzvarētu, iegūt un sagrābt visu sev. Mazliet mulsinoši bija, ka ar šiem skatieniem viņa mētājās arī tepat mūsu mājā. Te man piemiedza ar aci, te māsai izdīca kādu nieku jauki pieliecot galviņu un atbruņojoši uzsmaidot. Un krūtis viņai skaistas, par to nācās arvien piedomāt. Te apspīlēts topiņš, te skaista pieguļoša kleitiņa, te blūze ar vilinošu dekoltē. Foršas krūtis, pievilcīgas. Gluži kā māsai, tikai jaunākas un kaut kādas mazliet citādas. Nezinu kā tieši. Laikam jau atšķirība slēpās tajā, ka sievas krūtis biju redzējis neskaitāmas reizes. Bet māsa glīta, un viņas krūtis apslēptas. Nepieejamas. Un dibentiņš arī neslikts. Kārdinošs varētu pat teikt.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Māsa katru vakaru zvanīja vecākiem un atskaitījās par mani un manu uzvedību. Dzirdētie vārdi - &amp;quot;Mammu, viņa vēl ir tikai bērns.&amp;quot;, Mani aizskāra līdz sirds dziļumiem. Bija vēlme mazliet paspēlēties ar viņas jūtām, un kādēļ gan es nevarētu iesaistīt viņas mūža mīlestību?&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Māsas vīrs ir skaists vīrietis, plecīgs, koķetu skatienu, interesantiem sejas pantiem un šķelmīgu smaidu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vakaros dzirdēju kā čikst viņu gulta. Bet es tajā laikā nevainīgi domāju, kā tas ir, kad Tevi vīrietis skūpsta pirmo reizi. Nekad mani neviens nav skūpstījis. Bet filmās tas šķita tik romantiski, nereti iedomājos par māsas vīra skūpstiem, nez cik maigi tie ir. Vismaz māsu viņš vienmēr skūpstīja kaislīgi.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Dibens. Glīts dibens. Un kā viņa noskatījās kad skūpstīju sievu. Tīri vai lepns paliku. Skatiena ietekmē aš bučošanās divreiz garāka sanāca. Pieķēru sevi paskatāmies uz viņas dibenu, pat skūpsta laikā. Neko sev, glīts gan. Gribētos redzēt kailu, kaut gan tie apspīlētie, zemie džinsi jau tāpat visu formu izceļ un atklāj, ka traks var palikt. Un tā visu laiku manāmā dibena rieviņa. Kāpēc tās meitenes tā ģērbjas? Zin taču, ka tracina un iekārdina vīriešus tas. Nu jā, tas jau viņām patīk. Viņai. Tāpēc jau arī ļaujas skatieniem. Kā diez izskatītos tas dibentiņš kails? Kā kustētos? Kā tā rieviņa izskatās zemāk...kā diez izskatās vēl zemāk. Manai sievai ir dikti glīta. Viņai droši vien arī. Nevar nebūt, simt punkti jābūt jaukai vietiņai. To man neieraudzīt. Forša man sieva, skūpsts pagarinās, rokas apskaujas un cieši piespiež viņu klāt. Skaista sieva un saprotoša. Kāda viņa izskatītos kaila? Viņa.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Man vienmēr šķita, ka ja divi iemīlējušies cilvēki skūpstās, tad viņu acis ir aizvērtas. Bet viņš lūkojas manī. Šķita pat ar iekāri... Es piemiedzu koķeti ar aci. Uzsmaidīju un devos uz istabu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Māsa ar vīru kaut kur devās. Dzīvoklī paliku pavisam viena. Ieslēdzu kaut kādu CD, sadedzu vannas istabā sveces, iemetu smaržīgu burbuļbumbu un devos izbaudīt ķermeņa priekus.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Durvis atstāju mazliet pusvirus, zināju, ka neviena mājās nebūs. Ieslīgu putu pilnā vannā. Iegremdējos ūdenī. Izniru un noliku sakrustotās kājas uz vannas malas. Maigi pieskāros savām krūtīm. Tās ir tvirtas un palielas, bet no augšas šķiet, ka krūšgaliņi skatās katrs uz savu pusi.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Maigi paglāstu savas krūtis, pavisam nevainīgi, joprojām domāju par viņa skūpstiem. Ūdens lēnam paliek auksts, jādodas uz gultas pusi. Izlaižu vannas ūdeni, ieskatos spogulī un savam augumam apkārt aptinu dvieli, uzlieku vieglu mezglu un dodos ārā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Ieskrienu kādā, dvielis noslīd un iedegas gaisma. Stāvu pavisam kaila un manī raugās viņš. Viņa zilās acis ir izbrīna pilnas, mulsi pietupos paņemu dvieli un dodos viņam garām uz istabu. Laikam māsa nav blakus, jo es dabūtu pa mizu. Noteikti.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Sieva palika pie draudzenes. Meiteņu vakars. It kā. Droši vien vienkārši atkal ņemsies pa klubiem izliekoties par brīvām studentēm un pieliesies cuba libres līdz neturēsies kājās. Nu nekas, es savai sievai uzticos. Gan jau rītā draudzene viņu atgādās mājās, bez nekādām vainām, ja neskaita galvassāpes.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Ienācu mājās, savā nodabā savas domas domājot gāju gulēt. Pa koridoru. Ieslēdzu gaismu un tajā pašā mirklī man uzskrēja virsū dvielī ietinusies viņa. Kā palēninātajā kino es redzēju kā dvielis noslīd un nokrīt uz zemes. Kā atklājās krūtis. Dvielis lēnām noslīd, sekundes simtdaļu pakarājoties uz krūts galiņiem, pēc vēl pāris simts daļām jau ir pie nabas, tad zemāk... es redzu to. Tā ir tieši tik forša kā es mēdzu iedomāties. Glīta, simetriska, bet ar mazu izlīdušu ziedlapiņu kreisajā pusē. Pilnīga. Kaili atkailināta, tikai ar mazu strīpiņu augšpusē. Glīti. Iekārojama. Rit sekundes simtdaļas. Viņa pietupējas, lai paceltu dvieli. Simtdaļas palēninās vēl vairāk. Acis piesietas tai. Notupšoties tā mazliet paveras, mazliet pārkārtojas. Mainās. Kustās. Karsti.&amp;lt;br /&amp;gt;Viņa pieceļas, mazliet sasarkusi uzmet man skatienu un aizlien man garām uz savu istabu. Gribas.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Ieskrēju istabā, nometu dvieli uz gultas un piesteidzos pie atvilktnes ar apakšveļu. Uzvilku apakšveļu, dzirdu, kā viņš joprojām ir turpat aiz durvīm, jāiet atvainoties, es tiešām cerēju, ka neviena nebūs mājās. Paveru durvis, viņš noauj kurpes, un apsēžas gultā tāds samulsis un noguris. – „Piedod! Ka tik nepieklājīgi sanāca, ceru, ka nedusmojies!?”- noduru galvu un paskatījos viņā caur uzacīm. Viņš pasmaidīja. Iznācu koridorā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Gribējās viņu apskaut un piespiest pie savām krūtīm, tā, kā viņš piespiedās pie māsas ķermeņa. Vēl vakar redzēju viņa kailo torsu, tāds uzbudinošs, vīrišķīgs un neaizsniedzams. Es tuvojos viņam. Uzliku rokas uz viņa gurniem un skatījos zilajās acīs. Es vēlos izjust viņa skūpstus.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Viņa pienāca man klāt. Es sēdēju gultā un skatījos, kā viņas skaistais augums izgaismojas no durvīm krītošajā gaismā. Nesen redzētie jaukumi bija ietērpti skaistā, gaumīgā apakšveļā. Tādā, kas pasvītro, izceļ un pavēl sevi novilkt. Es to apēdu ar acīm. Ar rokām es noglāstīju viņai seju un teicu, lai neuztraucās, viss kārtībā. Neviens to neuzzinās. Tikai es to ilgi atcerēšos. To es neteicu. Padomāju tikai. Bet laikam pamanāmi, jo viņa pasmaidīja. Pasmaidīja jauki un kārdinoši. Sekunde un es viņu pievilku sev klāt un apskāvu, piekļāvu sev. Maiga āda, cieši piekļāvusies. Krūtis cieši klāt. Rokas uz slaidās muguras. Bīstami satraucoši. Gribu viņu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Uzliku rokas viņam uz kakla un pastiepusies pretī viņa lūpām maigi aizskaru tās. Viņš dīvaini paskatījās manī un es nespēju neturpināt. Uz sēdos jāteniski viņam virsū un turpināju skūpstīt, viņš mēģināja kaut ko iebilst, tika izrunāts māsas vārds, bet man bija vienalga. Ar skūpstu palīdzību notušēju viņa vārdus. Uzliku roku uz viņa rāvējslēdzēja, satvēru pirkstos tā mēlīti un atvēru to, ieslidināju tajā savu roku. Viņš savukārt saķēra manu roku, es neko nesapratu, bet turpināju aizskart viņa vīrietību ar pirkstiem, satvēru viņa roku un uzliku uz savām krūtīm. Viņš beidzot kāri tvēra manus skūpstus.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es attapos guļus. Viņa man virsū un pēc momenta jau sajutu siltu rociņu laužamies man biksēs. It kā likās, ka viņa tāda nepieredzējusi, bet nē, laikam jau nē. Silta, maiga, sveša roka satvēra manu locekli. Tik patīkama, sajūta, kad to pirmo reizi satver kāda, kuras rokas vēl neesmu tur izjutis. Tāds maigs pieskāriens, vienlaicīgi ašs, gribošs, tverošs un vienlaicīgi nedrošs, pētošs un atklājošs. Erekcija. Erekcija ieradās nekavējoties. Pārstāju pretoties vēl ātrāk, ja vispār to darīju. Rokas zem krūštura. Arī automātiski un nekavējoties. Foršās krūtis beidzot man cieši plaukstās. Iegūtas.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vīrieša locekli turēju rokā pirmo reizi, bija vēlme visu izpētīt, tādēļ satveru to plaukstā, tas bija silts un aicinošs, nezināju, ko darīt tālāk. Nokāpu no viņa un iekārtojos uz grīdas. Novilku viņa drēbes. Loceklis stalti stāvēja. Satveru to rokās. Tās īsti neslīdēja, tādēļ samitrināju plaukstu ar siekalām, pieskāros un glāstīju. Atceros, kā pa kluso internetā skatījos pornofilmu, nezināju, kas īsti jādara un kā pareizi, bet es paņēmu locekli mutē. Mazliet sāļš. Un tāds savāds, ciets un savdabīgs. Laikam kaut ko darīju nepareizi, jo sajutu matos viņa roku. Viņš spieda manu galvu uz sava locekļa, tā dīvaini, ritmiski.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Mans loceklis viņai mutē. Mans Viņai. Var just, kā viņai tās pieredzes tomēr nav. Mazliet var just, ka pirmo reizi viņā mēģina to ieriktēt starp saviem glītajiem zobiņiem, mēli un vaigiem. Ai vienalga kā tur viss iekšā mutē strādā. Sajūtas lieliskas. Rupji, bet man sūkā jauna, skaista meitene. Pati atnāca. Pati sagribēja. Pati sūkā. Mazliet tikai dziļāk vajadzētu. Mazliet tikai. Roka pati uz galvas nokļuvusi. Kā, nepamanīju. Zinu, ka tā nav īsti labi, bet tomēr, mazliet, jā, iekšā, ārā, mazliet dziļāk, mazliet ritmiskāk, patīkami...&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Man gribējās iet tālāk. Novilku apakšveļu un atkal jāteniski uzsēdos viņam virsū. Viņš ieskatījās man acīs. Es pasmaidīju. Abas viņa rokas uzliku uz savām krūtīm. Viņš turpināja skatīties, es noliecos un noskūpstīju. Sajutu viņu savā kājstarpē, manu ķermeni pāršalca drebulis. Viņš satvēra ar vienu roku manu gurnu, bet ar otru mēģināja ieslidināt manī locekli. Es esmu jaunava, šķiet viņš par to nezināja. Sajutis pretestību un laikam sadzirdējis manu vaidu, viņš pacēla manu ķermeni turot aiz gurniem un nolika uz muguras. Satvēris manu vidukli, pats stāvēdams uz ceļiem, viņš maigi, uzmanīgi un zinoši iegāja manī. Bija pretestība, bet uzmanīgi pabakstoties, es sajutu sāpi, un pretestības vairs nebija, viņš izliecās, un ieslīdēja cik dziļi varēdams. Sāpīgi, bet tomēr patīkami.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Viņā iekšā. Starp viņas skaistajām, slaidajām kājām, tieši starp glītajām jaunavīgajām lūpiņām. Viss cieši, saveroši, karsti, slapji. Dziļāk, dziļāk, es viņu iegūstu, ar katru centimetri, milimetru, sekundi viņa kļūst vairāk mana. Liekas, ka viņa ir nevainīga. Katrā ziņā emocijas ir visur. It īpaši viņai sejā, balsī, kājstarpē. Ieslīdu līdz galam, cieši, stipri, ar mazliet spēka, tik patīkami, aa, izliecos no baudas, piepildu viņu, ārā, iekšā, vēl, gribu, es drāžu savas sievas māsu. Vājprāts. Beidzot. Vēl.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Viņa grūdieni palika stiprāki, un viņš nokunkstējās, laikam beidza, jo loceklis palika slābanāks. Es piecēlos, paņēmu savu apakšveļu no grīdas, iegāju istabā. Paskatījos naksnīgajās pilsētas ielās un nolēmu. Nolēmu aiziet, neatskatoties. Klusi krāmēju čemodānos savas mantas. Pavēru durvis viņš tikpat kails gulēja uz gultas, mīļš, bet...&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Abus čemodānus izliku aiz durvju sliekšņa un devos prom. Pavisam prom, uz neatgriešanos.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:35318</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/35318.html"/>
    <published>2009-08-18T09:29:00</published>
    <issued>2009-08-18T09:29:00</issued>
    <updated>2009-08-18T06:30:20Z</updated>
    <modified>2009-08-18T06:30:20Z</modified>
    <content type="html">Manam pēdējam &amp;lt;a href=&amp;quot;http://klab.lv/~erzelis/34856.html&amp;quot;&amp;gt;rakstam&amp;lt;/a&amp;gt; viena interesanta kolēģē ir sarakstījusi &amp;lt;a href=&amp;quot;http://www.orb.lv/blog/?category=0&amp;amp;amp;item=72174&amp;quot;&amp;gt;pretskatu/turpinājumu/eqvelu&amp;lt;/a&amp;gt;, endžoi</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Kārdinājums</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:34856</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/34856.html"/>
    <published>2009-08-15T03:27:00</published>
    <issued>2009-08-15T03:27:00</issued>
    <updated>2009-08-15T00:28:03Z</updated>
    <modified>2009-08-15T00:28:03Z</modified>
    <content type="html">Es ienāku tavā istabā, gaisma ir izslēgta, bet aiz loga esošā pilsēta dod iespēju tevi redzēt. Apjaust, kur tu esi, kur ir tava gulta. Es pienāku tuvāk, acis aprod ar tumsu, redzu ka tu guli uz vēdera pa pusei ietinusies plānajā vasaras segā. Kājas spīd gaišas un baltas uz palaga fona. Tavs glītais sarkanais palags tik tumšs un naksnīgs. Izceļ tavus izliekumus. Var mazliet redzēt no muguras, vēl mazāk no dibena un daudz daudz kāju. Skaisto kāju. Es pārbraucu tām ar pirkstiem...&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;***&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Mēs dzīvojām kopā jau gandrīz gadu. Šajā dzīvoklī abi kopā nokļuvām sagadīšanās pēc. Viņai draudzene pēdējā brīdī atteica, man nebija kur dzīvot, kopīgi paziņas, parastais stāsts. Viņa bija sarkanmate, seksīga sarkanmate, lai cik banaļs nebūtu šis vārds. Var teikt kairinoša, šķelmīga, lunkana, budinoša, iekārojama un valdzinoša. Var teikt vienkārši - seksīga. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Kopš pirmā &amp;apos;kopdzīves&amp;apos; vakara viņa škiet bija nolēmusi mani padarīt traku. Traku, izmisušu, sienas skrāpējošu. No dušas uz istabu pārvietojās šaurā dvielītī, brokastis ēda vienā apakšveļā, mājas halātam nekad neaizpogāja visas pogas...&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Nav jau tā, ka būtu bijis tik traki, vismaz no sākuma nē. Bija man meitene, tad otra, viss kā parasti. Palika viņas pie manis pa nakti, kā jau tas mēdz gadītgies. Bet Viņa tādos gadījumos mazliet mainījās. Mazliet solīdāk, pieklājīgāk viss. Mazliet, bet sajūtami. Man sajūtami. Un nebij jau tā, ka ikdienā bija nepieklājīgi. Nē. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Nekad neko nevarēja līdz galam redzēt, nekad nepavīdēja krūtsgals halāta dziļumā, nekad dvielis nepacēlās augstāk kā nepieciešams. Likās, ka viss līdz milimetram nostādīts tieši tā, lai gandrīz gandrīz redzētu, bet nekā. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Ja vienā apakšveļā, tad pieliecās pie ledusskapja, ja dvielītī tad nē. Un pat mēģinot notvert mazos netveramos izspiedumiņus, uzklaniņus un ielejiņas viņas biksītēs vienmēr es paliku zaudētājos. Likās, ka viņa speciāli paredz pat tādus mazus momentus.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tad es paliku viens, nekādas drāmas, kā nu tas dažkārt gadās. Viņa nemainīja savas ikdienas gaitas. Viņa tās papildināja. Mazliet, pa kripatiņai. No sākuma palūdza ienest dvieli vannasistabā, pati sēdēja putās līdz pleciem, tikai viena kāja pārlikta pār vannas malu. Mazliet virs ceļgala virs ūdens. Un skaņas vakaros no viņas istabas. Nekā īpaša, maza dīdīšanās, mazs steniens, nekas vairāk. Man sirds dauzījās un aizmigt es vairs nevarēju ātrāk par trijiem.&amp;lt;br /&amp;gt;  &amp;lt;br /&amp;gt;***&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es pārbraucu tām ar pirkstiem ... tu sakusties. Ne pārāk daudz, bet tavs skaistais, glītais un lieliskais dibens atsedzās gandrīz pilnībā. Es to uzlūkoju ar karstumu vēderā, es tam pieskaros, noglāstu. Tu kaut ko nomurmini miegā. Pagriezies uz muguras. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es beidzot redzu tevi kailu. Tavas kājas, ko esmu pētijis neskaitāmas reizes, redzu tās līdz galam, līdz vietai ko esmu iedomājies katru nakti kopš dzīvojam kopā. Glītas lūpiņas, mazliet mazliet pavērtas. Mazdrusciņ. Mazdrusciņ slēpjot.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es satveru tavas rokas, atspiežu tās pret spilvenu, skūpstu perfektās krūtis. Tu mosties, tavā sejā nesaprašana, tu mēģini atbrīvoties no manis, tu spārdies ar kājām. Bet es jau esmu starp tām, es arī esmu kails. Es skūpstu tevi uz lūpām. Tu neļaujies, izvairies, aizgriezies. Bet neizdves ne skaņu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es noliecos zemāk, noklāju mazām bučiņām tavu kaklu, ar vaigu pieglaužos krūtīm, ciešāk piespiežos tev, jūtu tavu karstumu sev pie vēdera. Tu vairs nemēģini man iespert, bet tavas rokas laist vaļā es baidos. Tu saknieb lūpas un neļaujies man. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tumsā manu, ka tavs skatiens veras man tieši acīs. Es nespēju saprast tā nozīmi. Varbūt ir pārāk tumšs, varbūt tu mani ienīsti, varbūt vēlies. Es pabīdos uz augšu, mans loceklis cieši blakus tavam karstajām, mazliet pavērtajam noslēpumam. Es mazliet pakustos, pariktējos, pabāžos. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un pēkšņi tas ieslīd tevī. Tu visa saspringsti, es viss izliecos. Tu mazliet atslābsti, es pakustos tevī. Tu aizver acis. Es atlaižu tavas rokas. Tu apskauj mani. Es iegūstu tevi. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Es skūpstu tevi. Tu ļaujies.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Saldus sapņus</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:34697</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/34697.html"/>
    <published>2009-06-10T00:18:00</published>
    <issued>2009-06-10T00:18:00</issued>
    <updated>2009-06-09T22:07:30Z</updated>
    <modified>2009-06-09T22:07:30Z</modified>
    <content type="html">Tas ir patīkami - gulēt vakarā zem segām un čukstēt vienam otra ausīs mazliet izvirtušus, ar mēru neķītrus un visnotaļ uzbudinošus stāstiņus. Tādus tekstiņus, rindiņas un tā teikt intīmu prozu, kas uzbudina un ievelk mitros tīklos klausītāju, ne stāstītāju. Kur izmantotas visdažādākās no klasiskajām erotiskajām fantāzijām, budinājuma momentiem un dziļi privātiem sarkuma knifiem. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tu guli man blakus, kaila zem segas, glīta un mazliet miegaina. Es tev stāstu vakara pasaciņu. Tādā klusinātā, naksnīgā balsī. Tādā, kādā cilvēki neviļus sāk runāt, kad apkārt ir tumšs un kluss. Tā pa pusei čukstus, pa pusei pasakaini un pa pusei krēmīgi. Tev pārbauda dokumentus uz robežas. Vilcienā. Braucošā. Ejā gar slēgtām kupejām tevi piespiež pie sienas, ar seju logā, aiz kura garām zib koki un kilometru stabiņi. Stingras, bet ne pārāk ieinteresēta balss pavēl tev aizlikt rokas aiz galvas. Tu paklausi un pēc īsa brīža tevi jau aptausta, pārmeklē un izpēta. No sākuma gar sāniem uz augšu, gar padusēm, mazliet pieskaroties krūtīm no sānu puses. Raupjās rokas pārvietojas uz leju, nobrauc gar dibenu, cieši, mazliet pat parupji. Tad zemāk un tu sajūti spiedienu gurnu iekšpusē, paiet sekundes divas līdz tu saproti, ka ir jāpapleš kājas. Plecu platumā - norūc robežsargs. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tavs augums mazliet vairāk sasprindizs, vairs nav miegainā atslābuma. Rokas kaut kur pazudušas zem segas, vairs nav zem vaiga saliktas. Tu paplet kājas un viņa rokas slīd zemāk, no sākuma gar vienu kāju uz augšu, tad otru. Tā lēnām, cieši aptverot no visām pusēm. Slīd pa tavu kailo kāju, paslīd zem svārciņiem. Vēl ciešāk saspiež, tu iestenies, sāp. Rokas jau ir pie pašam tavām biksītēm, pieskaras tām un tu pēkšņi sajūti nodevīgu mitrumu, tieši pie viņa pirkstiem. Viņš to sajūt, tu to saprti, ja vinā pirksti apstājas. Neslīd tālāk. Tā vietā tie piespiežas mitrumam. Iespiežas. Slīd. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tu mazliet kod apakšlūpā, sega mazliet kustās. Tev nav ko kautrēties no manis, bet tā tomēr ir ļoti intīma lieta, un sega nodrošina zināmu privātumu. Mazliet. Es izliekos, ka neredzu, tas man liek smaidīt. Viņš no mugurpuses saķer tevi aiz kakla, iegrūž tuvākajā tukšajā kupejā, noliec ar krūtīm uz galda, parauj svārkus gaisā un gar biksītēm ieiet tevī. Iebāž, iestumj, dziļi, asi, uzreiz, negaidot, savu locekli. Viņš tevi drāž, tava galva atsitās pret stiklu, viņš aiz matiem tavu galvu parauj mazliet uz augšu, dziļāk, ātrāk, ciešāk, tu iestenies, viņš iesmejas.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Viņš pēkšņi viss saspringst, rokas sažņaudzas un viņš beidz tevī, dziļi un spēcīgi. Tev uz sāniem būs zilumi. Noskan smagi soļi, noklaudz durvis. Tu guli uz vēdera uz galda, kājas plati, svārki uz muguras un apakšbikses ap potītēm. Tev gar tēju tek sāļa tērcīte. Tu nosper segu, paplet kājas, satver sevi ar abām rokām, vēl ātrāk, tūlīt, būs. Ir. Ar labu nakti mīļotā, es saku.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par čamdīšanu</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:34251</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/34251.html"/>
    <published>2009-04-06T21:24:00</published>
    <issued>2009-04-06T21:24:00</issued>
    <updated>2009-04-06T21:39:04Z</updated>
    <modified>2009-04-06T21:39:04Z</modified>
    <content type="html">Kā jau ne vienu vien reizi esmu minējis - man patīk aiztikt meitenes vietiņās. Droši vien jau es nebūt ar neesmu vienīgais ar šādu patiku iekšā. Un domāju, ka otrā rokas pusē esošajām arī ir savs, vairumā pozitīvs, viedoklis par šādu izdarību.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Slēptās un intīmās vietiņas taustīt vienmēr ir forši, bet nu interesantuma un momentuma gradācija tomēr eksistē. It kā jau galvenais un visbiežāk prātā dunošais aspekts būtu, tā teikt, inovācija jeb konkrētā vietiņa un tās vietiņas atklājums man kā aizticējam. Ja es tai pirms tam neesmu pieskāries, tik tikko ir pirmo reizi pārvarētas šīs meitenes apakšdrēbju robežas, pirmo reizi aiz šīm konkrētajām biksiņām ir aizslidināta roka, pirmo reizi zem šī krūštura viltīgi ir pabīdījusies otra. Tas ir tas pirmā piegājiena un pieskāriena svaigums, daudzreiz aprunātā ieguvuma un iekarojuma spēks. Patīkami visnotaļ. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Bet nu tas tomēr nav gluži vienīgais čamda akreditācijas sarindenis. Ļoti svarīgs moments ir meitenes reakcija procesa sākumā, beigās un vispār visu laiku. Kad pirksti slīd gar vidukli, retumis aizslīdot mazliet, mazliet aiz drēbes maliņas. Kad apskaujoties rokas it kā netīšām pieskaras krūšu izliekumiem. Kad roka, slīdot gar gurniem, uzslīd mazliet augstāk kā pieklātos. Tad vispatīkamāk ir sajust mazu skaitu pretošanās, neļaušanās un vienlaikus kādu patīkumu definējošu skaņu, kustību vai domu. Kad jūs esat apskāvušies un tava roka ieslīd viņai starp kājām un vienlaikus ar &amp;apos;ko tu dari?&amp;apos; viņas augums pieciešas tavējam, iespiežot neklājīgo roku starp jums. It kā nosodījums ir izteikts, dusmīgas kustības izveiktas, bet rezultāts ir roka tur. Un sejā interesanti smaidiņi. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un to ņemšanos ar ļaušanu, neļaušanu, jā, nē, varbūt, viltīgiem smaidiem, nopūtām, nē, jā, vēl, var stiept garumā, cik vien uziet. Pirmajā satvērienā tas ir atļauts ilgi un dikti - tā, lai vīrišķais bikšu apģērbs satrūkst no nepārtraukta sprieguma un vaigi sāp no smaidu bedrošanās. Ilgi drīkst, bet neilgi gan nē, nedrīkst tā uzreiz, kolīdz vietiņas izcīnītas, pilnīgi atslābt un neizrādīt vairs nekādu satraucošu &amp;apos;tu mani iegūsti pirmo reizi, un &amp;apos;es esmu grūti samedījams zvērs&amp;apos; izjūtu gammu. Tas ir svarīgi. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un vēl svarīgāk tas ir otrajā aiztikšanas reizē, kaut tā būtu tikai stundu vēlāk. Svaiguma momentu vajag taupīt, pazaudēt to ir pārāk vienkārši un nezudis tas ir pārāk foršs. Protams, reizē desmitajā un simtajā tas vairs tā nestrādā, bet nu tur neko tik viegli nepadarīt. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Toties, ja meitene ļauj tā pilnīgi bez pretošanās aiztikties, tad pirmajā reizē vēl viss ir interesanti, bet otrajā, trešajā un piektajā jau mazāk. Sevišķi, ja vīriešpusei ir gadījies kāds pabeidziens starp tām aiztikšanām. Un, ja tā ļaušanās tāda pilnīgi neieintresēta, tip, aiztiec, ja gribi, man nav svarīgi, vienalga un vispār drīz saviebšos, tad tas moments pazūd vēl straujāk. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Gan jau, ka jūs, dārgās lēdijas starp lasītājiem, lieliski pārzināt šos pašatdošanās un sevisļaušanās momentus, bet nu izkopt tos - no vēl vienas puses un vēl mazliet, un kājas ne par platu, ne par ciešu, kad pirmo reizi tur slīd nebijusi roka - tas tomēr vienmēr ir noderīgi. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Nedrošu, pietvīkušu un mazliet mulsu jums ļaušanos.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par seksu trijatā III</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:33820</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/33820.html"/>
    <published>2008-12-12T00:22:00</published>
    <issued>2008-12-12T00:22:00</issued>
    <updated>2008-12-11T22:36:41Z</updated>
    <modified>2008-12-11T22:36:41Z</modified>
    <content type="html">Erotiskas rotaļas trijatā. Es par to jau esmu rakstījis, tiesa vairāk par to kā būtu ja būtu. Tagad varētu mazliet uzrakstīt kā ir. Kā ir kad gadās tādi momenti, rotaļas un situācijas. Un kas ir visforšākais. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Standarta pornofilmās tas labums protams ir trīsbalsīgos kliedzienos, spermas šķaidīšanā pa meiteņu sejām un pist, laizīt, sūkāt trīsdesmit minūtes no vietas. Realitātē protams visas šis štelles arī ir pieejamas, bet tie foršākie momenti tomēr ir tādi, ka tos videofilmā nemaz nevar īsti aprakstīt. Ārī pornostāstiņos nekad neesmu manījis tādus detalizētus sajūtu, fīlingu un baudas momentu aprakstus. Tur arī parasti raksta par to, kā nu galvenais varonis beibes izģērbj, tad cik ļoti tām glītas krūtis, miklas pežas un tad protams piš abas un pa trīs reizēm katru, neapstājoties ne nodzerties, ne noslaucīt sviedrus no sejas. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Prieka moments ir tad, kad otra iesaistītā meitene ir pavesta jau diezgan daudz. Jūs abi ar mīļoto sievieti esat viņai blakām un viņas roka tiek uzlikta uz visnotaļ gaidās saspringtā locekļa. Tā ir lieliska sajūta, tas ir kā noslēgums vienai pavešanas un erotikas fāzei un pāreja uz nākošo. Kad viņa beidzot pieskaras, tad sejā ir tāds smaids, iekša ir tāds liela panākuma moments, un loceklī trīsas un tirpas. Un tad, kad draudzenes roka to otru roku palaiž vaļā, un otra roka sāk aiztikt vietu patstāvīgi, tad pārejas fāze ir noslēgusies un var mazliet atslābināties un izbaudīt rotaļu divreiz maigāk, mierīgāk un jaukāk.Pie tam, visādi seksuāli momenti ir iespējami arī bez šī momenta iegūšanas. Meitenei var izģērbt, aiztikt vietiņās, kopā ar draudzeni skūpstīt viņas izcilnīšus, iedobītes, likt viņai pa mazam iestenēties un sasarkt. Bet, kamēr viņa pati neķeras pie puiša locekļa klāt, tikmēr viņa vēl nav īsti pavesta. tikmēr ar viņu vajag apieties, kā ar vēl neuzziedējušu rozīni - uzmanīgi, maigi un nepārsteidzīgi. Jo viņa jebkurā brīdī var samulst, pārdomāt, uzmest un aizmukt. Bet tad, kad loceklis ķepiņā, tad jau nekur viņa viars nemuks. jo galu galā, vinā tak ar viss mikls, slapš un mitrs. Un siltā cietā sajūta plaukstiņā ir tā, kas neļaus vairs nekur mukt un atkāpties. Prtoams, ja nav nekādu ārēju traucējošu faktoru apkārt. Viņa ir jūsu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Nākošais moments seko diezgan drīz un ir gandrīz neizbēgams. Tas ir tāds mazliet orālāks un mutīgāks pieskāriens. Jūsu svaigi iegūtā meitene apliek savas mulsās lūpas ap locekli. Tajā brīdī jūs ar savu mīļoto ciešāk apskaujaties, lai viņai pārietu vismaz daļa no uzvaras, ieuguvuma un saņemtās baudas prieka. apskaujaties un ir mmm. Un meitene sūkā, laiza un aizraujās. Viņai patīk. Jo kurai meitenei gan nepatīk, it sevišķi mūsdienās, it sevišķi tādai meitenei kuru kaut teorētiski var ievilināt svešas mīlestības gultā. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tad pēc īsa brītiņa var cerēt uz citu lielisku lietu - lietu, kas satāv no divām mēlītēm, kas katra no savas puses aplaiza locekli. Tas pa vidu tāds stalts un sabudināts, un apkārt pilnīgs seksapīls un bauda. Tiesa lai pilnībā to izbaudītu vajag vismaz kādu gaismas avotu apkārtējā laiktelpā, jo galu galā vizuālais baudījums šeit ir kudiš stiprāks par fizisko. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un sajūtas turpinās. Un pienāk visforšākā no visām, sajūta ko es nekad nesmu matījis nekur aprakstītu, apstāstītu vai aprādītu. Sajūta, kādi ir skūpstoties ar savumīloto, kamēr cita meitene aktīvi ietver savā mutē locekli. Skūpstīšanās un sūkāšana abas ir tik patīkamas un foršas lietas, un rotaļas trijatā ir fiziski vienīgais veids, kā tās izbaudīt vienlaikus. Un tas ir sole bestest moments visā trīsoma pasākumā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un pēc tam var gulšņāt pilnīgā mieriņā, kamēr meitenes pļāpā pa mazam spēlēdamās ar sagurušo vīrišķo mantiņu. Un ar katru roku laiski pirkstot pa vietiņai. Endžoiments garantēts.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vienīgā problēma visā šajā eventā ir tas, ka šāds piedzīvojams ir gandrīz neiespējams bez labas devas alkoholisko dzērienu izstrādājumu, un tie savukārt nomāc visas izjūtas tieši proporcionāli izlietotajam. Bet nu arī tad var ierasties misters risinājums - nākošais rīts var būt glābējs, ja meitenes joprojām jūtas rotaļīgas un atbrīvotas. Tad var visu izbaudīt lēnām, nekur nesteidzoties un ar neaizmiglotu skatienu. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tā.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:33301</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/33301.html"/>
    <published>2008-12-11T12:03:00</published>
    <issued>2008-12-11T12:03:00</issued>
    <updated>2008-12-11T10:25:00Z</updated>
    <modified>2008-12-11T10:25:00Z</modified>
    <content type="html">Atsūtiet kāda kādu vēstuli a? Gribās paflirtēt pa mazam.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;b&amp;gt;erzelis.raksts@gmail.com&amp;lt;/b&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un ja neko neatsūtīsiet, tad man sprāgs no acu kaktiem asaras, raušu jums trusenes līdz ceļiem, kleitu gaisā un uzskaitīšu, ka sarkans!&amp;lt;br /&amp;gt;Tā, lai vārds spankings vairs nav kaut kas neķītrs no pornofilmām. Lai par to iedomājoties sariešās sāpju asariņa actiņā un vēlmes asariņa kājstarpē.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par dzeršanu</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:33215</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/33215.html"/>
    <published>2008-11-06T00:39:00</published>
    <issued>2008-11-06T00:39:00</issued>
    <updated>2008-11-06T07:19:45Z</updated>
    <modified>2008-11-06T07:19:45Z</modified>
    <content type="html">Visi mūždien saka - alkohols un sekss ir nesavienojami, kniebties dzērumā - nekādas baudas, kas tur var būt patīkams. Jāsaka godīgi, ar erekciju problēmas varbūt visdažādākās šādā situācijā, tā teikt, atkarībā no dzēruma pakāpes personifikācijas un jukuma intoksikācijas. Dažreiz īsti nestāv un sanāk pilnīgs ļer-ļer. Citreiz atkal stāv kā miets, bet toties beigt nevar ne pa kam un pēc kāda laika nākas mest mieru ar nepiepildītu dvēselīti. Visādi gadās.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Bet tas viss liekas sīkums un muļķības, saduroties ar vienkāršu fakta konstatējumu: dzērumā esot, dabūt pamērcēties ir vieglāk. Vietas pašas pietuvojas aiztikšanai, erotika kvēl apmiglotajos skatienos un debesis ir zilākas.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Trīs četri aliņi, pāris šotiņi un aidā - puiškāns pārvēršas normālā čalī, pacans čubarā un biroja žurka konkrētā pavedējā. Runa atbrīvojas, actiņas šaudās un domas sāk pārmākt vēlme satvert kādu feminīnu būtni aiz rociņas un vilkt tuvākās alas virzienā. Skatieni kļūst nekautrīgāki, mēģina atrast atbildes skatus. Tas tiek darīts nakautrīgāk, tu ieskaties meitenei acīs dziļāk, skatiens tur uzkavējas ilgāk, tam pievienojas pussmaidi un puspiemiedzieni. Varbūt meitenes pozitīvisma kampaņa tiek mazliet pārspīlēta apmiglotajās smadzenēs, bet tā atbilde tomēr tiek notverta. Un skaidrā prātā pat nepaskatītos tais actiņās. Auksti un ziemeļeiropiski skatiens uzkavētos tikai uz trešdaļsekundi, pirms mukt un doties prom. Sak, ja nu kāds neveikls moments, ja nu mulsums un uzbrauciens. Bet, kad māli galvā, tad lielāka vienaldzība tiek uzlikta šādiem sociāliem barjērskrējieniem. Viss ir vienkārši. Ir ir, nav nav.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un mūždien cilvēki saka, ka, nu, rekā viņš uzvedās, sadzēries, uzmācās tur, ņemās. Bet nu, atbildes skatiens tak ir. Skatieni. Kas vienai uzmākšanās, tas otrai patīkams flirts. Laikam. Nezinu. Bet nu fakts paliek joprojām par faktu - bučošanās vārtrūmē pie kroga, dejas līdz rītam, grābstīšanās krogus pustumsā, dīvaini telefona numuri telefonā, kniebšanās kāpņutelpā - tās ir lietas, kas pālī atgadās biežāk kā skaidrucī.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un Meitenes. Meitenes. Meitenes dzērušas ir tik mīlīgas. Ļaujas apskauties, piespiežas ciešāk lēnajā dejā, atbild uz ne pārāk gribētiem skūpstiem. Meitene mazā reibumiņā kļūst trakāka, atļaujas lietas un lietiņas, ko citādāk darītos tikai piektajā rindiņā un pie izslēgta mēness. Meitene mazliet lielākā reibumā ļaujas iesaistīties pavedināšanas rotaļās, elementārās pavedināšanas rotaļās. Vienkārši paņēmieni gūst atsaucību, vienkārši čuksti rod atbalsi un zināma mikluma radīšanai netiek vairs liktas priekšā mākslīgas barjeras.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Skaidrā prātā meitene zin, ka nedrīkst ļaut viņam sevi apskaut, sēdināt klēpī, glāstīt kaklu un bužināt aiz ausīm. Berzēties ar deguniem, sildīties ar vaigiem un it kā netīšām pieskarties apdrēbotajiem krūtsgaliem. Skaidrā meitene saprot, ka katrs tāds moments ved uz uzbudinājumu, karstumu un mitrumu vienā konkrētā vietiņā, kura mēdz iegūt kontroli pār meitenes saprātu, ja tai dod vaļu. Skaidrā viņa to neļauj tik ātri, visur ir domas barjeras, viņa negrib uzbudināties &amp;apos;nevajadzīgi&amp;apos; un &amp;apos;priekš kam&amp;apos;. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Dzērumā barjeru nav un mitrumiņi sarošas īsti bez meitenes piekrišanas un ziņas. Un, kad tie ir saradušies, tad jau pašas rokas vairs arī īsti neklausa un tad kavalieris tās apliek ap sevi un piespiež sev vietās. Un rokas prom nemūk. Un mitrumiņi sarodas vēl vairāk. Un pārņem savā kontrolē vēl pāris apgabalus meitenes apziņas.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un tad meitene tiek ņemta aiz rociņas, sēdināta taksī un vesta mājās. Nav svarīgi, kurās. Un vedot tiek nepārtraukti turēta vai nu klēpī, vai cieši piespiesta sev klāt, lai mitrumiņi nepazūd, lai karstums saglabā konkrētu grādusu, lai vaidziņi sārti. Un tad, nonākot mājās, galvenais nesamulst, doties uz priekšu, ar skūpstiem, glāstiem, izģērbšanu un ķiķināšanu panākt un sasniegt savu. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Kas var būt foršāk, kā redzēt meiteni kailu, gultā, ar pavērtām kājām un priecīgi gaidošu sejas izteiksmi sejā. Meiteni, kuru tu pirmo reizi satiki jautrā ballītē pirms stundām piecām un kura likās tik skaista un nepieejama. Viņas smaids tev likās burvīgs, krūšu izliekums perfekts un gurnu aprises iekārojamas. Un tagad viņa guļ kaila, tu skūpsti viņas kājstarpi, krūtis un lūpas. Viņa ir tava.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un nākošajā rītā viņa domā, redz, kāds foršs čalis gadījās, pati nesaprotu kā man viņš tā iepatikās, ka es ņēmu un atdevos, parasti taču es tā nedaru. Un neatzīs viņa ne ar vienu mazu domu to, ka īstenībā tas bij viņas dārgais pežuks, kas izdarīja izvēli. Pežiņa, kurai puisis iepatikās. Un pežiņa, kas lika tam atdoties. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Prōzīt.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par rakursiem II</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:32327</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/32327.html"/>
    <published>2008-07-31T11:14:00</published>
    <issued>2008-07-31T11:14:00</issued>
    <updated>2008-07-31T11:17:39Z</updated>
    <modified>2008-07-31T11:17:39Z</modified>
    <content type="html">&amp;lt;em&amp;gt;Meitene vēl izskatās lieliski no rīta, tādā pusmiedziņā, kad grozās pa gultu un no segas apakšas iznirst laiku pa laikam kādas siltas un kailas ķermeņa daļas un izliekumi. tāda puskaila, pa pusei nosegta ar segu, varbūt mazliet apakšveļas, varbūt ne.&amp;amp;nbsp; Mini un baudi . Tas ir lieliski :)&amp;lt;/em&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tā es nobeidzu iepriekšējo rakstu par rakursiem. Par to arī vēlos paturpināt. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Mani personīgi visuzbudinošākā meitenes pōza ir tāda, kā klāt pievienotajā bildītē. Tā pusmiegus, pusnomodā, vai varbūt arī pilnīgā aizmigumā, vai nu segas vispār nav, vai arī pa pusei sega nospārdīta nost. Pirkstiņi vai nu aktīvi, vai arī vienkārši tur aizmirsušies pēc. Sejā tāds miega mierīgums, lūpas puspavērtas, jutekliskas un pussmaidā maigā ar mazu erotisku fantāziju nospiedumu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un gurni un dibens šadā pozā ir tik ļoti skatāmi un acīm glāstāmi. Ja kājas būtu kopā, tad varētu izbaudīt tikai dibena glītos apaļumus, ja abas kājas būtu plaši izplestas, tad izbaudīt varētu gurnu līnijas un pavērtas lūpiņas, bet dibenu īsti nē. Toties šajā pōzā izbaudīt var visus trīs prieciņus - gurni tādi dažādrakursu, glīti; dibens tikpat kārdinošs, kā ja būtu atšauts, tvirts; lūpiņas tā ne pārāk pavērtas, tā glīti pa pusei kopā sakļautas, arīdzen ne pārāk noslēptas, viss tā atvērts skatienam. Galvenais, ka tāda netverama atšķirība, starp šādu no mugurpuses skatienam atvērtu pežuku un tādu, kāds redzams, ja meitene plaši pavērusi kājas guļot uz muguras un vēl kājas ieliecot ceļgalos. Otrajā variantā tas skats tāds perversāks mazliet, nēkītrāks. Kamērtās šajā variantā tur tāda nevainība zināma un biklums tajās lūpiņās un lapiņās. Tāds &amp;apos;netīšām&amp;apos; un &amp;apos;ui&amp;apos; mazliet tur ietverts. Tāds mazliet, bet lielāks stingrums vīrietim tam uzmetot aci. Gribas nobučot. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un, ja tie pirksti kustās...mmm. Tā jau ir patīkami vērot to glīto brīdi, kad meitene sevi mazliet papirksto, bet nu šajā pōzā tas ir divtik forši. Protams gan pōza, gan meitenes bauda to darot šajā veidā ir tīri atkarīga no meitenes, tur jau ar meiteneēm kā ar bitēm, viena tā, otra šitā, cita vispār pilnīgi citādāk. Bet nu no vērotāja pozīcijas man vislabāk tomēr šī pōza patīk. Protams uz muguras, tā teikt misionāra pōzā, ar rociņu starp kājām un galvu uz sāniem iekodušamies spilvenā arī ir forši. Nevar noliegt. Bet nu šajā veidā arī tā pirkstošanās, tāpat kā pežiņa, izskatās tā mazliet mazneķītrāk, mazliet pieķertāk un netīšāk. Intīmāk vienvārdsakot.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un, ja tas ir no rīta, tad tas ir diezgan spēcīgs veids, kā meitenei piesaistīt sev rīta rotaļu biedra uzmanību un rotaļu biedram nokavēt darbu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Veiksmīgu jums vilināšanu, glāstīšanu un vērošanu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;a name=&amp;quot;cutid1&amp;quot;&amp;gt;&amp;lt;/a&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;img src=&amp;quot;http://bp0.blogger.com/_CXRvzQ2phzs/R8B8vx3bxZI/AAAAAAAAAAw/Lse4LkPs4MM/s320/klimcol.jpg&amp;quot; alt=&amp;quot;&amp;quot; /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;p.s. Šīs skices autors ir Gustavs Klimts, un tā ir attiecīgi daudz daudz gadus veca. Bet nu atrodama tikai vienā vietā internetā un nekur nevienā oficiālajā viņa darbu galerijā man nav izdevies to uziet. Neprasiet kapēc. Bet nu viena no manām mīļākajām erotiskajām bildēm ever.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par rakursiem</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:32126</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/32126.html"/>
    <published>2008-07-02T01:17:00</published>
    <issued>2008-07-02T01:17:00</issued>
    <updated>2008-07-31T08:15:10Z</updated>
    <modified>2008-07-31T08:15:10Z</modified>
    <content type="html">Varbūt skanēs banāli, bet man ārkārtīgi patīk meitenes smaids. Man patīk tas moments, kad meitene iekšēji nolemj tev atdoties, viņas sejā tāds mazs mulsums, sajaukts ar koķetu smaidu un kas-nu-būs sārtumu vaigos. Tāds moments sejā, kad tu saproti, ka tev ir dota iespēja viņu iegūt, bet priekšā vēl ir interesanta abpusēja pavedināšanas rotaļa, kas visticamāk noslēgsies ar abu gaidītiem foršiem momentiem.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tādā momentā ir forši uz meiteni skatīties tā no sāniem, mazliet no apakšas. Tad viņa izskatās tik pievilcīgi un iekārojami. Gribās tā apskaut un pieglauzties pie krūtīm no sāniem. Bet vēl nedrīkst. Kaut gan varbūt mazliet, tā ne pārāk izteikti. Var. Drīkst.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Kad meitene ir kaila, ir tik daudz veidu kā uz viņu paskatīties. Katrai meitenei ir sava īpašā pōza, kas viņai piestāv vislabāk. Teiksim, tievai meitenei ar ne pārāk lielām krūtīm tā būs viena, kamēr meitenei ar sievišķīgi apaļīgākiem gurniem un dibenu vai meitenei ar lielām krūtīm tā būs savādāka. Jāmāk meitenei parādīt sevi no foršākās puses un jāmāk puisim no foršākās puses paskatīties ;)&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un viņai ir tik daudz veidu, kā sevi parādīt. Teiksim viņa var vienkārši nogulties uz muguras, kājām cieši. Tad intīmākais pauguriņš tā patīkami paceļas virs visa auguma, tā mazliet, bet paceļas. Un ja vēl tur zināmā spalviņu strīpiņa, tad tā izskatās vienkārši lieliski. Teiksim, ja vīrietis noliek galvu, tā sāniski, zem meitenes krūtīm, un skatās uz to. Tad var redzēt tikai mazliet matiņus un to, ka tālāk ir kājas un viss tā sievišķīgi, ne-vīrišķīgi tur uzbūvēts, bet konkrēto vietiņu īsti redzēt nevar. Tad tā mazliet mazliet pacelt galvu un leņām paverās skatam maza rieviņa, iedobīte un vadziņa, kas sākas aiz matiņiem. Tad vēl mazliet galvu uz augšu un tu jau redzi glāsti ar acīm visu foršumiņu. Tad galvu tuvāk, uz nabas, un tu redzi gandrīz tāpat, tikai tuvāk, foršāk un savādāk. Un visu tā lēnām, ar ķiķināšanu un baudu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tad meitene var tā forši nogulties uz sāniem, tā lai sanāk tas foršais auguma līniju izliekums - tā zemu pie potītēm, tad lēnām augstāk augstāk, līdz gurniem un dibentiņam, tad atkal zemāk viduklī un atkal augstāk pie krūtīm. Un tā maigi uz leju pie pleciem. Izliekums, kas vīrietim ir jāparāda un viņš paliek traks. Un var tā ar roku pa to braucīt, no apakšas līdz augšāi, un atpakal atpakaļ. Aizkavējoties patīkamākajās vietās un vienlaicīgi ar acīm baudot krūtis un šajā pozā cieši saspiesto vietiņu zem nabas.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Forši uz meiteni ir skatīties, kad viņa ir virsū, sēžot uz tevis. Tu uz augšu skaties viņai acīs, uz viņas smaidīgajām lūpām, uz kaklu, krūtīm. Tad tu satver viņu pie sāniem, pavelc mazliet tuvāk. Krūtis izskatās mazliet savādāk, mazliet citā leņķī. Forši. Tad vēl tuvāk. Vēl. Drīz vien viņas intīmo matu strīpiņa&amp;amp;nbsp; ir pavisam tuvu tavai galvai, kura vēro krūtis gandrīz no pašas apakšas. Viņas glava ir noliekta, mati plīvo visapkārt, viņa skatās uz tevi, skatās kā tu skaties, smaida un viņai patīk. Tu mēģini nolaist skatienu zemāk, lai apskatītu foršās lūpiņas tuvāk, bet īsti nesanāk. Tavas rokas viņai pie sāniem tā automātiski paceļ viņu augstāk un pēc brītiņa jau tu vari ne tikai ļoti tuvu apskatīt to kas tik ļoti tev patīk, bet arī sajust reibinošo meitenes smaržu un vēl pēc pavisam īsa mirkļa arī garšu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Meitene vēl izskatās lieliski no rīta, tādā pusmiedziņā, kad grozās pa gultu un no segas apakšas iznirst laiku pa laikam kādas siltas un kailas ķermeņa daļas un izliekumi. tāda puskaila, pa pusei nosegta ar segu, varbūt mazliet apakšveļas, varbūt ne.&amp;amp;nbsp; Mini un baudi . Tas ir lieliski :)</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par rotaļām</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:31929</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/31929.html"/>
    <published>2008-05-19T01:48:00</published>
    <issued>2008-05-19T01:48:00</issued>
    <updated>2008-05-18T23:01:01Z</updated>
    <modified>2008-05-18T23:01:01Z</modified>
    <content type="html">Cik sen cilvēce pastāv, tik sen droši vien ir bijušas dažāda kalibra erotiskās rotaļas. Sākot ar &amp;apos;parādi man tavējo, es tev parādīšu manējo&amp;apos; un beidzot ar virtuālu seksu astrofiziķu forumā. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un cik ir bijušas tādas vairāk vai mazāk pusnoslēgtas ballītes, tik man vienmēr ir gribējies sarīkot kādu nebūt rotaļiņu, kuras rezultātā visas klātesošās meitenes kā minimums izģērbtos un kā maksimums piepildītu visas manas trakākās erotiskās fantāzijas. Rezultāti, protams, ir bijuši dažādi, bet nu pa kādam plikumam jau ir gadījies samanīt. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Viss, protams, ir atkarīgs no kompānijas, kādā tiek izveikta spēle. Ir diezgan fundamentāla atšķirība, vai tie ir tavi klasesbiedri no astotās bē, vai arī tie ir izvirtuši svingeru kluba vecbiedri ar noslieci uz azartspēlēm. Katras spēles un rotaļas galvenā sastāvdaļa ir tās dalībnieki. Bariņš viens otru gribošu un dullu jauniešu pat baskatbola spēles skatīšanos spēs pārvērst komandu izģērbšanās rotaļā, kamēr kristīgā tamborēšanas kluba audzēkņi ar pornokārtīm pat pasjansu liks ar muguriņām uz augšu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Atceros, atstotajā klasē mēs ļāvāmies pudeles spēles burvībai - kurš ko uzgrieza, tas to arī bučoja. Protams, ja bučojamais patika. Ja nē, tad bij vaikstīšanās, paziņojumi par nepiedalīšanos un vispārējs uzteikums. Tas no meiteņu puses, protams, jo zēni jau bija gatavi bučot jebko, kam jau izspraukušās krūtis. Un viņas mazo māsu arī, ja nu tā piedalījās.  Vobšem atmiņā man tās pāris spēles iekritušas ar drausmīgu vēlmi to procesu izbaudīt un tikpat drausmīgu šīs vēlmes nepiepildījumu. Kādas pāris bučas es varbūt tur pustumsā noķēru, bet nu nekādas īpašas erotikas jau tajā nebija. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vēlāk, jau pēc gadiem septiņiem, es biju kompānijā, kur visi bija diezgan jauni un attiecīgi dulli. Tad mums reizi mēnesī bija pirtiņa un katru reizi vakara programmas sastāvdaļa bija kāda nebūt interesanta rotaļa. Un rotaļas tiešām bija visnotaļ erotiskas, nekā tāda pārāk neķītra un noliegta. Parasti no sākuma spēlējām pārģērbšanās spēli, ar pudeles (laikam) palīdzību tika noteikts, kam ar ko jāmainās drēbēm un pēc kādas pusstundas jautrības visi pasākuma džeki bija dāmu drēbēs un visas dāmās puišu kārtās. Džeki parasti izskatījās sasodīti smieklīgi, visādos svārciņos tur, blūzītes un zeķubiksēs, kamēr meitenes vienkārši muļķīgi - drēbēs, kas pārsvarā trīsreiz par lielu un attiecīgi nošļukušas un augumus pilnībā noslēpjošas. Nu un pēc šīs spēles parasti visi draudzīgi devās pirtī. Vakara sākuma mulsums pārvarēts, visi nepazīstamie sapazinušies, drēbes tāpat jāvelk nost, tā kā visi ras, drēbes pret dvieļiem nomainījuši metās sēdēt uz lāvas. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Pēc pirts parasti spēlējām mazliet dullāku spēli. Katram bija uz lapiņām jāuzraksta kādas nebūt lietas, ko vajag izdarīt, tad visas lapiņas jāsamet cepurē un atkal plāna vidū pudele, kuru uzgriežot, tiek izvilkta random lapiņa un attiecīgi tiek izdarīta lieta. Pārsvarā visādas puserotiskas muļķības, bet nu krūšu bučošana bija topā. Un tā kā visi pēc pirts tur dvieļos un palagos, tad arī visas veiktās darbības parasti bija bez īpašas izvairīšanās un kautrēšanās. Vobšem foršas atmiņas. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Tagad tas viss ir pagātnē, bet nu rotaļas jau joprojām gribas. Tiesa, fantāzijas un vēlmes ir attiecīgi izsmalcinātākas un piedauzīgākās. Ja bučoties, tad tā, lai jūt. Ja pārģērbties, tad tā, lai drēbju ir dikti maz. Ja spēlēt kārtis, tad ne tikai uz izģērbšanos. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Protams, jo neķītrākas rotaļas, jo mazāka vēlme, lai tur iesaistītos vēl kāds vīrietis bez manis. Sevišķi, ja piedalās arī mana īpašā meitene. Ja visi tādi brīvi un dulli, bez īpašām emocionālām saiknēm savā starpā, tad jau droši vien varētu arī visādi. Kā senāk, bet dullāk. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Gribu ar divām mīļām meitenēm spēlēties bandītos un policistos. Es būtu bandīts un viņas abas policijas skolas audzēknes īsos formas svārciņos un plānās blūzītēs. Mazliet rokudzelžu uz manis, mazliet sodu un pazemošanas, tad negaidīts pavērsiens(tm) un nu jau viņām rociņas sasietas, abas uz ceļiem, paceltiem svārkiem, norautām bikšelēm un pēc rotaļas mazliet mulsinošs rīts un smaids nedēļas garumā.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par pavasari</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:31273</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/31273.html"/>
    <published>2008-04-20T19:05:00</published>
    <issued>2008-04-20T19:05:00</issued>
    <updated>2008-04-20T16:11:37Z</updated>
    <modified>2008-04-20T16:11:37Z</modified>
    <content type="html">&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Nesaprotu, kas taj pavasara štellē tāds ir, kas liek asinīm riņķot straujāk, acīm biežāk apstāties pie pretējā dzimuma pārstāvēm un domās noslidināt viņām biksītes līdz potītēm. Visticamāk, ka vainojama ir saule, pēc garās un ļengani riebīgās ziemas fakts, ka kājas neslīgst dubļos un uz galvas nekrīt slapji draņķi un lāstekas, vien rada cilvēkos iekšēju fundamentālu sajūsmu par dzīvi un tās sniegtajiem mazajiem prieciņiem.&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;  &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Otrs un daudz pamanāmāks fakts ir tas, ka meitenes mums pavasarī atkal sāk rādīt kājas! Līdz ar pirmajām sniegpulkstenītēm šur un tur sāk parādīties meitenes īsos svārciņos un plandošās kleitiņās, zem kurām atrodas vien biksītes - fantāzija tūdaļ parūpējas par šo ideju. Nekādu biezu zeķubikšu, nekādas garas bikses, tikai pliki stilbiņi ar plandošu svārku maliņu gurnu rajonā. Tu, cilvēks, uz tiem paskaties un tavā sejā iezogas smaids. Un galvā pavasaris.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Vasaras beigās tu jau vairs nepievērs īsti uzmanību tādiem apģērba gabaliem, pat gandrīz neko nepiesedzoši peldkostīmi pludmalē paslīd garām vīrišķīgajam acu skatam diezgan ātri. Pie visa jau ir pierasts, tu jau atkal esi apradis ar domu, ka tas viss ir tikai kaitēšanās un veselīgāk ir tam nepievērst uzmanību, sak, nav ko bojāt smadzenes ar nedabonamām meitenēm. toties pavasarī, pavasarī tas viss ir tik svaigi un katru gadu kā no jauna. Tu izbaudi katru vismazāko vasarīgās un meitenīgās atkailināšanās pazīmi. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Visforšāk ir tad, ja pie sāniem ejošā domubiedrene un draudzene arī spēj novērtēt glītu, īsos svārciņos iespīlētu meitenes dibentiņu. Kad tavi iekšējie svilpieni un sajūsmas saucieni, nodoti viņai ar pāris vārdu palīdzību un izteiksmīgu skatienu, satiek tikpat atzinīgu un piekrītošu galvas mājienu. Kad jūs abi divatā varat izbaudīt šo vienu no jaukākajiem pavasara momentiem. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Ziemā vējš kaitina, vējš besī, vējš triec sejā aukstu un asu lietu, vējš drebina un saldē. Toties pavasarī vējš pārvēršas par patīkamu domubiedru, tas atvēsina karstā saulē un planda garāmejošu meiteņu kleitītes. Tas patīkami traucas gar mašīnas atvērtajiem logiem un uzpūš skaistus viļņus pludmalē. Tas ir vienīgais liecinieks tam, kā tu nervozi un mazliet bailīgi cel gaisā svārciņus meitenei, ar ko jūs esat iepazinušies pavisam nesen un tagad skūpstaties meža vidū pie strautiņa. Vējš redz, kā meitene tausta tavas bikses koķetā kustībā, vienlaikus cerot tur atrast ko karstu un lielu un vienlaikus mazliet no tā baidoties. Tu viņu skūpsti un neapzināti padodies uz priekšu, ciešāk piespiežot to karsto vietu pie viņas rokas. Ir pavasaris, un jūs abi esat pavasarīgi noskaņoti un jums abiem ir pirmais šā gada īstenais brīvdabas randiņš. Lūpas savijas, meitenei rokā ir tavs loceklis, un pēc pavisam neilga laiciņa viņas biksītes ir ap potītēm un viņa pati ar krūtīm uz siltā mašīnas motora pārsega. Un vējš, paplandot svārciņus, zem tiem redz tvirtu dibentiņu un glītas, vēl pavisam nenosauļotas kājiņas, starp kurām jau spraucas iekšā pavasaris. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Un patīk jau, patīk meitenei, ka vējš uzpūš zem tiem īsajiem svārciņiem un pieskaras gurniem un dibengalam. Jo ir taču pavasaris. Ir forši.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Glāstu algebra</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:31158</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/31158.html"/>
    <published>2008-04-15T10:38:00</published>
    <issued>2008-04-15T10:38:00</issued>
    <updated>2008-04-15T07:39:20Z</updated>
    <modified>2008-04-15T07:39:20Z</modified>
    <content type="html">Maza atbilde Jack &amp;lt;a href=&amp;quot;http://www.orb.lv/blog/?category=0&amp;amp;amp;item=24760&amp;quot;&amp;gt;rakstam&amp;lt;/a&amp;gt;.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Glāsti, tas ir kaut kas iekšpus laika un telpas. Pirmie, rozā krāsotie un asinīm pieplūdušie glāsti ir kā lokomotīves, kas iesprostotas ūdenslāsē bezgalīgi traucas viena otrai virsū. Katrs glāsta moments tai brīdī liekas bezgalīgi ilgs, uzmetas patīkama zosāda un jāņtārpiņi uzlaž pa dancim vēdera dziļumos.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Fakts, ka pieskārieni un glāsti ir lieliski. Skaidrs, ka lūpas mazliet paveras, domas zibeņo, būs, nebūs, būs, nebūs... Loģiski, ka foršums liek kauliem krakšķēt.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Glāsti vispār ir viens no svarīgākajiem momentiem savstarpējā iepazīšan(a/ā)s rotaļā. Pusviļš roku saskāriens ir tas medijs, caur kuru tiek nodota vēlme un iekāre, kaisle un mīlestība. Kamēr tu meitenei neesi pieskāries rokai, tu nekad nevari būt drošs, vai viņas skatieni ir tikai automātiska koķetērija un nieki, vai arī tu tiešām viņai patīc. skatīties un runāties var cik grib, nekas līdz galam skaidrs tāpat nebūs. Bet toties ja rokas &amp;apos;netīšām&amp;apos; saskaras, zem galda, aiz muguras, kaut kur kur citi šiti neredz vobšem, un pēc saskaršanās meitene tavu plaukstu mazliet mazliet saspiež, tad viss uzreiz ir skaidrs un savienojošs.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Glāsts vienmēr sāk savu ceļu no plaukstas. No delnas, no maigās rokas iekšpuses. Uz augšu, pariņķojot gar locītavu, mazliet erotiskāk ap apakšdelmu. Augstāk gar elkoni, no elkoņa līdz padusēm, tur jau erotika pārpārēm, pirmais pieskāriens kā pieskāriens krūtīm, kā pieskāriens kailai kājai.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Un jā, protams moments, kad man pieskarās meitene liekas daudz nesvarīgāks, kā moments, kad meitene ļauj pieskarties sev un vēl to apstiprina ar skatienu un zināmu skropsu paplivināšanu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;Vo.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par rozi (Feat Jack)</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:30788</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/30788.html"/>
    <published>2008-03-08T13:56:00</published>
    <issued>2008-03-08T13:56:00</issued>
    <updated>2008-03-08T11:58:58Z</updated>
    <modified>2008-03-08T11:58:58Z</modified>
    <content type="html">&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Mēs satikāmies jau gandrīz pusotru mēnesi. Septiņas nedēļas un trīs dienas, ja nu kāds skaitītu. Mēs gājāmuz kīno, mēs staigājām pa krastmalu. Mēs vijīgi savijām savu draugu kompānijas. Mēs skūpstijāmies un skaitījām zvaizgnes. Foršums auga augumā, pavedinājās, vilinājās un trīcēja vēderā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Pienāca Sieviešdiena, no paša rīta jau domāju par Rozi, Randiņu un To. Esmu pārliecināts, ka arī viņa domās pakavējās pie šiem visnotaļ aizraujošajiem punktiem.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Mēs satikāmies pie pulksteņa, apskāvāmies, skūpstijāmies un romantiski kaislīgi griboši skatījāmies viens otram acīs. Es Tev pasniedzu rozi. Pieskāros ar to Tavām lūpām, pārslīdēju pāri vaigiem, nosmaržinājos gar Tavu degunteli. Bet rokās nedevu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Mēs braucām neromantiski piestūķētā autobusā, braucām pie Tevis. roze joprojām bija manā rokā, un tu laiku pa laikam uz to ininteresēti paskatījies, bet es centos novērst Tavu uzmanību zogot bučas un pieglaudienus.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Mēs ienācām tavā dzīvoklī, abi sasārtuši, jautri un smaidīgi. Nometām virsdrēbes un apskāvāmies cieši cieši. Tad es ieskatījos tev cieši acīs, atkāpos soli atpakaļ un novilku ar rozi tev gar kaklu. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Klusē - es Tev teicu, un tava klusēšana bija piekrišana. Tavās acīs bij izteiksmīgs jautājums , tas dalīja vietu ar mazliet mulsuma un pāris šķipsnām iekāres.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Es pieskāros ar rozi zemāk, kur blūzīte paverās, kur podziņas pietur Tavas skaistās krūtis apsegtas. Es mazliet stiprāk piespiedu rozi uz leju. Tavās acīs uzplauka mazs uzbudinājums un vaigos sārtums. Tavas rokas lēnām, it kā meklēdamas manu apstiprinājumu, pacēlās un apstājās pie krūtīm. Es pamāju ar galvu un Tu lēnām un nedroši atpogāji vienu podziņu. Es pamāju vēlreiz un pēc brīža jau blūzīte bija pie tavām kājām. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Rozes zieds pieskārās krūšturim, abās pusēs, tad no apakšas un tad no augšas. Tad pa vidu un tā stiprāk uz leju. Tu pacēli galvu un ieskatījies man acīs. Es pamāju. Pēc brīža tu jau knibinājies ap savu muguru, vienlaikus turpinot skatīties man acīs un ar lūpām mazliet netīši pavērtām.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Pēc īsa momenta Tavai rozei atklājās tavas skaistās krūtis. Roze tām mazliet pārbrauca un kad tā pieskārās Taviem krūts galiņiem tie jau bija cieti jo cieti un acis Tevi bij aizvērtas. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Roze nolaidās mazliet zemāk un kad tā pieskārās tavai nabai Tavs vēderiņš uzreiz mazliet ierāvās. Tad roze pieskārās tavai svārku maliņai, cieši cieši pieskārās tai. Tavas acis ieurbās manās, Tavas rokas atpogāja pēdējo podziņu, Tavs skatiens liesmoja vēlmē, Tavi svārki nokrita tev pie kājām. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Roze paslīdēja vēl zemāk. Gar biksīšu maliņām, gar priekšpuses uzkalniņu un sānu izliekumiņu. Mazliet zemāk, tur kur mazliet mazliet, bet tomēr redzams mazs reljefiņš. Roze pieskārās tam, vēl ciešāk pieskārās. Tavas acis joprojām pie manējām. Tavas biksītes tev pie potītēm.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Skūpsti, Roze un Kaisle.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;lt;br /&amp;gt;(Feat Jack &amp;lt;a href=&amp;quot;http://jack.orb.lv/?id=4538&amp;amp;amp;show=blog&amp;amp;amp;entry=22063&amp;quot;&amp;gt;Īpašā Roze&amp;lt;/a&amp;gt;)</content>
  </entry>
  <entry>
    <title></title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:30275</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/30275.html"/>
    <published>2008-02-18T12:41:00</published>
    <issued>2008-02-18T12:41:00</issued>
    <updated>2008-02-18T10:41:28Z</updated>
    <modified>2008-02-18T10:41:28Z</modified>
    <content type="html">&amp;lt;div&amp;gt;&amp;lt;a href=&amp;quot;http://klab.lv/poll/?id=13788&amp;quot;&amp;gt;View Poll: Tēmas?&amp;lt;/a&amp;gt;&amp;lt;/div&amp;gt;</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par locekli</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:29345</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/29345.html"/>
    <published>2007-12-19T13:29:00</published>
    <issued>2007-12-19T13:29:00</issued>
    <updated>2007-12-19T12:45:21Z</updated>
    <modified>2007-12-19T12:45:21Z</modified>
    <content type="html">&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Dikti gribās kaut ko uzrakstīt. Konkrēta idejas pavadiena un domu mākonīša virs galvas nav. Nav pat spuldzītes kura tinkš rādītu ka ir atbraukusi ideja. Sekss ir. Pavedināšanas fīlinga vācelīte arī it kā nav pilnīgi tukša. Seksa domubiedrene ir gatava izmēģināt visādas un lietiņas, abi esam puslīdz vienādi atvērti improvizācijai un piedzīvojumiem.&amp;amp;nbsp; Bet nu ne kā tāda īpaši aprakstāmi satraucoši jauna arī nav. Ne tā kā iepriekšējā pukstā.&amp;amp;nbsp; Blondas barely legal dvīnītes rūtainos svārciņos pie apvāršņa arī nav manāmas. Par ko lai raksta? &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Par pupiņiem ir rakstīts, par pežukiem ir rakstīts, par anālo/orālo/vaginālo seksu ir rakstīts, par pozām ir rakstīts. Par domām, smaidiem, fantāzijām, izjūtām ir rakstīts. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Par zelta lietutiņiem rakstīt vēl negribas, gan jau kādreiz. Par eventuālām gejiskām rotaļām arī nē. Kaut gan moš esmu kaut ko kādreiz pieminējis. Kaut gan nav jau arī bijis nekā pieminēšanas vērta.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; O, par locekļiem neko neesmu rakstījis. Man maziņais ir diezgan glīts un formīgs. Perfektas simetrijas nav, bet nav arī nekādu lielškiebumu un kreisliekumu. Viņu ir patīkami satvert ar abām rokām. Ir patīkami redzēt pārsteigumu meitenes acīs, kad viņa uzsēžas virsū un pie sevis vai arī skaļi nodomā, sak kur tas viss vispār tur paliek. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Forša ir sajūta, satverot tādu glītu tievu meitenīti ap vidukļi un uzvelkot sev virsū. Un tad viņa ar pirkstiem sevī ieriktē tavu maziņo un tu tikmēr atlaidies un rokas aiz galvas aizlicis vēro vinās sejas izteiksmi. No sākuma acis nolaistas uz leju, viņa skatās uz To. Tad mazliet paņemās ap locekļa galviņu un savām lūpiņām, pēc sekundes vai divām viņš atdurās pret vinām vispiemērotāko caurumiņu. Viņa paceļ acis, paskatās tev acīs, tu pasmaidi. Viņa mazliet mazliet pietupstas, viņas acis ieplešas, tu sajūti patīkamu ciešumu un siltumu ap locekli, tu pasmaidi vēl vilinošāk. Viņa piesēžas vēl mazliet, loceklis pārvar neredzamu barjeru un ieiet pa īstam iekšā, īstajā siltumā un ciešumā. Viņa piever acis, izdara neapzinātu &amp;apos;ahh&amp;apos; un apstājas savā kustībā. Viņš ir iekšā par trešdaļu, viņas acis ir aizvērtas un tavs skatiens nepārtraukti&amp;amp;nbsp; skraida no viņas sejas izteiksmes uz ķermeņu saskares punktu. Abas vietas gribas redzēt visu laiku. Tu mazliet pakustini dibengalu, lockelis mazliet pakustās, viņa malziet piepaceļas, tad atkal nolaižas, actiņas ciet. Sejā bauda atšķaidīta ar mazliet mazliet sāpīšu, tavā sejā ieguvēja smaids un vēlme iegūt līdz galam. Tavs smaids kliedz uzsēdies, uzsēdies, es gribu tevi iegūt līdz galam. Es gribu lai tu atdodies man, es gribu lai tu atdodies man ne pasīvi paplešot kājas, es gribu lai tu mana atdodies pati uzsēžoties, lai katrs manis iegūtais centimetrs ir tevis aktīvi man atdots, lai tu pati man dod sevi un savu silto, foršo, uzbudinošo ķermeni. Lai tu to dari par spīti mazajai sāpītei lūpu kaktiņos. Dziļāk!&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Viņa lēnām uzslīd tev virsū, lēnām bet pilnībā. Tu sajūti kā loceklis atduras viņas dziļumos, tu viņu apskauj, uzvelc sev virsū, cieši skūpsti, apskauj stiprāk un mazliet mazliet sāc kustināt savus gurnus. Nekādus garus, stingrus iekšā un ārā. Tā mazliet mazliet, lai viņas ķermenis pierod, pielāgojas, lai bauda viļņiem izrit visu viņas ķermeni, lai viļņi sasniedz lūpu kaktiņus un pašas lūpas, lai lūpas saka slāpētu &amp;apos;ahh&amp;apos; un plecos iekrampētie nagi sakrampējas ciešāk.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Un tad dziļāk, un ciešāk, un iekšā un ārā, un &amp;apos;ahh&amp;apos; un &amp;apos;uhh&amp;apos;, un viņa uz muguras, un kājas tev pret vēderu, un uz pleciem, un ap vidu, un nagi atstāj švīkas plecos un dibens piepaceļas un Forši.</content>
  </entry>
  <entry>
    <title>Par seksu trijatā II</title>
    <id>urn:lj:klab.lv:atom1:erzelis:28907</id>
    <link rel="alternate" type="text/html" href="http://klab.lv/users/erzelis/28907.html"/>
    <published>2007-11-25T21:38:00</published>
    <issued>2007-11-25T21:38:00</issued>
    <updated>2008-12-11T22:23:20Z</updated>
    <modified>2008-12-11T22:23:20Z</modified>
    <content type="html">&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Kad trīs cilvēki apskaujas, glāstās un bučojās, tad foršākais moments ir daudzrokas faktors. Kad tu ar roku ieslīdi kādā intīmā zonā, tikai lai atdurtos pret citu roku. Un tad ar to roku vienotos par tertoriālo sadalījumu un atbildības zonām. Un samaigotos ar pirkstiem. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Un gulēt visiem trim sāniski, ieritināties vients otra trija līkumiņos, un ciešāk saspiesties, un tad viducī esot sajust tik daudz krūšu, gurnu, vēderu, kāju, pirkstu un lūpu.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Un mēļoties gar vienu mitrumiņu un pirkstot otru. Un tad mainīt vietām un salīdzināt garšas. Un sajust vienu roku uzliekam otru, vēl neiepazītu roku uz locekļa. Un notrīcēt un mazliet izliekt muguru. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Vienkārši gulšņāt vērojot sejas un krūtis un kājas. &amp;lt;br /&amp;gt;&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Erotika trijatā, tas ir trakoti aizraujoši. Sevišķi, kad pavedināšanas pavediens vijas cauri augumiem. Sākot ar apskāvieniem, meitenīgu ķiķināšanu, galvu glāstīšanu un segšanos. Beidzot ar karstumiem un slapjiem pirkstiem.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Parastā pavedinājumā jau ir ārkārtīgi patīkami tie pagrieziena momenti. Tie momenti, kad pēc vairākiem neveiksmīgiem uzbrukumiem, kājstarpē ielīdušajai rokai vairs netiek sists ar naganu, un meitenes kājas tā pusautomātiski mazliet paveras, galva atliecas un mutīte mazliet atveras. Vai arī kad, pēc trīs nozagtām bučām, sešām atvairītām, astoņām izvairītām lūpas beidzot saskaras un tu sajūtu atbildes buču. Kura ieilgst garā skūpstā, kurš beidzas ar atraušanos no tevis un sakrālo vārdu izteikšanu - &amp;quot;ak, ko mēs darām, mēs tā nedrīkstam darīt...&amp;quot; pēc kuriem skūpsts turpinās ar divkāršu spēku.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Lūk un trīskāršā pavedinājumā šāda kāju un lūpu pavēršanās, un ļaušanās divu cilvēku vēlmēm un pieskāriniem ir desmit reizes patīkamāka. Jo galu galā, gan balva ir foršāka, gan pieliktās pūles, gan aizspriedumi un mitrās biksītes.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Protams nedrīkst aizmirst greizāko pasākuma aspektu, tā sāukto greizsirdību un tai pielīdzināmās parādības. Lai cīnītos ar nepatīkamām sajūtām tajā gultasbiedrā, kurš ir otra gultasbiedra tiešais īpašnieks vajag vienmēr zināt viņa domas par šādām lietām kā tādām. Pēc tam nedrīkst aizmirst mīļuma pilnas bučas un faktu, ka ja īpašnieks īpašuma roku uzliek uz mitra uzkalniņa, kurš izvagots ar slapjiem lupām līdzīgiem veidojumiem, tādējādi nodrošinot&amp;amp;nbsp; to, ka īpašnieks to ar smaidu uztvers kā sava īpašuma baudas kanālu&amp;amp;nbsp; uzprišināšanu un nejutīsies atstāts novārtā un ar nedrošu hipotēku. Nu un tādā garā,&amp;amp;nbsp; tā teikt, lai ir kontrole par fondiem un akciju kustību laiktelpā.&amp;lt;br /&amp;gt;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp;&amp;amp;nbsp; Un jā, tā štelle ir atkarību izraisoša. Kā pavedināšana kvadrātā un ar klitoru.</content>
  </entry>
</feed>

