|
|
|
Marts 24., 2010
01:31 - Par pavedienu
Es gribu meitenei pavest ar skatienu. Sasniegt tādu līmeni, lai nevajadzētu pat trāpīgi piezemētus jokus, šķelmīgus smaidus un it kā netīšām pieskārienus.
Vienkārši ar skatienu. Es gribu sēdēt tev pretī pie galda. Ballītē. Glāzes tiek pildītas, tukšotas, atkal pildītas. Es uzmetu tev skatienu. Tu runājies ar kādu tev blakus. Es aktīvi diskutēju par politiku ar diviem cilvēkam otrā istabas pusē. Uzmetu tev vēlreiz skatienu. Skatiens mazliet aizkavējas. Nepārtraucu runāt. Gaiss pilns ar cigarešu dūmiem. Otrā istabā draugi jau kurina ūdenspīpi. Tu runā ar meitenēm par smieklīgiem notikumiem darbā. Tu pamani manu skatienu. Uz pus sekundi skatieni sastopas. Mēs nepārtraucam runāt. Ne viens ar otru. Ar to pietiek, es mazliet ar acīm pasmaidu.
Glīta blūzīte, glīti svārciņi mazliet virs ceļa. Nopētu mazliet, noglāstu ar skatienu, sarunājoties ar kādu tev aiz muguras. Tu pamani, tu smaidi. Ne man, savam sarunu biedram, tev acis mazliet dzirkstošas. Man.
Pārvietojos uz otru istabu. Dzeram. Pīpējām. Mazliet dziedam. Tu ienāc. Piedalies. Skaļi smejamies. Atsevišķi. Jūtu Tavu skatienu sev uz vaiga un muguras. Saskandinām.
Sēžam viens otram pretī, katrs uz sava dīvāna. Apkārt cilvēki, jautrība, dzērieni. Viss kustībā. Es skatos uz tavām kājām. Uz svārku maliņu. tu skaties, kā es skatos. Es skatos, kā tavas kājas mazliet sasilst no mana skatiena. Mazliet nemierīgākas paliek. Svārciņi mazliet nervozē. Tu pārmet kāju pār kāju. Es paskatos uz tavām krūtīm.
Stāvu tumšā koridorā, rindā pie vannas istabas. Tu arī pienāc, nostājies aiz manis. Vannas istaba atbrīvojas. Es pamāju ar galvu, palaižu tevi pirmo.
Tu ieej, es sekoju. Apsēžos uz vannas malas. Tu nostājies man pretī. Samulsti. Uzlūko. Aizslēdzu durvis, paskatos acīs. Tu pietuvojies. Es noglāstu tevi, no muguras, no augšas uz leju. Noglāstu dibenu. Plecus. Rokas. Tu nekusties. Skaties man acīs.
Nolaižu vienu blūzes lencīti. Nolaižu otru. Atsedzu tavas krūtis. Piekļauju tevi sev ciešāk. Noskūpstu kreiso. Ieskatos tev acīs. Un vienlaikus paceļu svārkus. Plaukstas slīd gar gurniem. Tik silti tie un nekautrīgi atsegti. Es iegūstu tavu mulsumu, kaunību un kautrumu lēnām slidinot rokas uz augšu. Izbaudot katru atsegto un pieglausto centimetru. Tavs skatiens manā, manas rokas tev uz biksītēm.
Noskūpstu tevi uz lūpām. Paslidinu biksītes mazliet uz leju. tu sakļauj kopā kājas, lai man būtu ērtāk. Apakšveļa noslīd līdz potītēm. Es pieskaros karstumam. Ar pirkstu galiņiem, ar plaukstu. Mazliet piespiežu.
Mēs skūpstāmies. Mani pirksti ir tevī, mans loceklis tev rokā. Mēs skūpstāmies kaislīgi. Daudz. Nevaram atdzerties viens otra.
Neveikls moments ar prezervatīvu un tu sēdi man klēpī. Nav īpaši ērti, uz vannas malas, bet man ir vienalga. Es iegūstu tevi. Es pavedu tevi. Esmu tevī. Cenšamies mazliet kustēties, iekšā ārā, ciešāk, maigāk, stiprāk, foršāk. Bet nu galvenais ir tas, ka daļa manis ir daļā tevis.
Es palīdzu tev atbalstīties pret sienu. Paceļu svārkus uz muguras. Ieeju tevī. Forši ir no aizmugures. Es pavedu tevi vairākās pozās. Tu man klausi. Tu dari visu ko es vēlos. Visu ko es lūdzu. Lūdzu ar skatienu. Pagriežu tevi atpakaļ, lai varētu saskatīties.
Iegremdēju pirkstus tevī. Tu mani esi satvērusi. Tu glāsti manu locekli. Tu to izbaudi ar rokām, ar augumu, ar lūpām.
Tu piespiedies man cieši klāt, ar savu kailo pavēderi pie manas. Mans loceklis tev pie vēdera. Mēs skūpstamies. Tu mani turpini glāstīt. Es beidzu. Tev uz vēdera. Es aizveru acis.
Dzērieni līst, glāzītes džinkst, dūmi virmo gaisā. Es sarunājos par politiku, sievietēm un hokeju. Tu kaut ko skaļi apspried virtuves durvīs. Mēs saskatāmies. Sasmaidamies.
|
Comments:
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}