<
Subjektīvi par Seksu - Kārdinājums

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 15., 2009


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
03:27 - Kārdinājums
Es ienāku tavā istabā, gaisma ir izslēgta, bet aiz loga esošā pilsēta dod iespēju tevi redzēt. Apjaust, kur tu esi, kur ir tava gulta. Es pienāku tuvāk, acis aprod ar tumsu, redzu ka tu guli uz vēdera pa pusei ietinusies plānajā vasaras segā. Kājas spīd gaišas un baltas uz palaga fona. Tavs glītais sarkanais palags tik tumšs un naksnīgs. Izceļ tavus izliekumus. Var mazliet redzēt no muguras, vēl mazāk no dibena un daudz daudz kāju. Skaisto kāju. Es pārbraucu tām ar pirkstiem...

***

Mēs dzīvojām kopā jau gandrīz gadu. Šajā dzīvoklī abi kopā nokļuvām sagadīšanās pēc. Viņai draudzene pēdējā brīdī atteica, man nebija kur dzīvot, kopīgi paziņas, parastais stāsts. Viņa bija sarkanmate, seksīga sarkanmate, lai cik banaļs nebūtu šis vārds. Var teikt kairinoša, šķelmīga, lunkana, budinoša, iekārojama un valdzinoša. Var teikt vienkārši - seksīga.

Kopš pirmā 'kopdzīves' vakara viņa škiet bija nolēmusi mani padarīt traku. Traku, izmisušu, sienas skrāpējošu. No dušas uz istabu pārvietojās šaurā dvielītī, brokastis ēda vienā apakšveļā, mājas halātam nekad neaizpogāja visas pogas...

Nav jau tā, ka būtu bijis tik traki, vismaz no sākuma nē. Bija man meitene, tad otra, viss kā parasti. Palika viņas pie manis pa nakti, kā jau tas mēdz gadītgies. Bet Viņa tādos gadījumos mazliet mainījās. Mazliet solīdāk, pieklājīgāk viss. Mazliet, bet sajūtami. Man sajūtami. Un nebij jau tā, ka ikdienā bija nepieklājīgi. Nē.

Nekad neko nevarēja līdz galam redzēt, nekad nepavīdēja krūtsgals halāta dziļumā, nekad dvielis nepacēlās augstāk kā nepieciešams. Likās, ka viss līdz milimetram nostādīts tieši tā, lai gandrīz gandrīz redzētu, bet nekā.

Ja vienā apakšveļā, tad pieliecās pie ledusskapja, ja dvielītī tad nē. Un pat mēģinot notvert mazos netveramos izspiedumiņus, uzklaniņus un ielejiņas viņas biksītēs vienmēr es paliku zaudētājos. Likās, ka viņa speciāli paredz pat tādus mazus momentus.

Tad es paliku viens, nekādas drāmas, kā nu tas dažkārt gadās. Viņa nemainīja savas ikdienas gaitas. Viņa tās papildināja. Mazliet, pa kripatiņai. No sākuma palūdza ienest dvieli vannasistabā, pati sēdēja putās līdz pleciem, tikai viena kāja pārlikta pār vannas malu. Mazliet virs ceļgala virs ūdens. Un skaņas vakaros no viņas istabas. Nekā īpaša, maza dīdīšanās, mazs steniens, nekas vairāk. Man sirds dauzījās un aizmigt es vairs nevarēju ātrāk par trijiem.

***

Es pārbraucu tām ar pirkstiem ... tu sakusties. Ne pārāk daudz, bet tavs skaistais, glītais un lieliskais dibens atsedzās gandrīz pilnībā. Es to uzlūkoju ar karstumu vēderā, es tam pieskaros, noglāstu. Tu kaut ko nomurmini miegā. Pagriezies uz muguras.

Es beidzot redzu tevi kailu. Tavas kājas, ko esmu pētijis neskaitāmas reizes, redzu tās līdz galam, līdz vietai ko esmu iedomājies katru nakti kopš dzīvojam kopā. Glītas lūpiņas, mazliet mazliet pavērtas. Mazdrusciņ. Mazdrusciņ slēpjot.

Es satveru tavas rokas, atspiežu tās pret spilvenu, skūpstu perfektās krūtis. Tu mosties, tavā sejā nesaprašana, tu mēģini atbrīvoties no manis, tu spārdies ar kājām. Bet es jau esmu starp tām, es arī esmu kails. Es skūpstu tevi uz lūpām. Tu neļaujies, izvairies, aizgriezies. Bet neizdves ne skaņu.

Es noliecos zemāk, noklāju mazām bučiņām tavu kaklu, ar vaigu pieglaužos krūtīm, ciešāk piespiežos tev, jūtu tavu karstumu sev pie vēdera. Tu vairs nemēģini man iespert, bet tavas rokas laist vaļā es baidos. Tu saknieb lūpas un neļaujies man.

Tumsā manu, ka tavs skatiens veras man tieši acīs. Es nespēju saprast tā nozīmi. Varbūt ir pārāk tumšs, varbūt tu mani ienīsti, varbūt vēlies. Es pabīdos uz augšu, mans loceklis cieši blakus tavam karstajām, mazliet pavērtajam noslēpumam. Es mazliet pakustos, pariktējos, pabāžos.

Un pēkšņi tas ieslīd tevī. Tu visa saspringsti, es viss izliecos. Tu mazliet atslābsti, es pakustos tevī. Tu aizver acis. Es atlaižu tavas rokas. Tu apskauj mani. Es iegūstu tevi.

Es skūpstu tevi. Tu ļaujies.

(7 raksta | ir doma)

Comments:


From:[info]dute
Date:18. Augusts 2009 - 11:53
(Link)
vispār mani Tavi teksti kaitina infantilās valodas dēļ*, bet nevar noliegt, ka iedarbojas :) šis ir jauks, gribas mest darbus pie malas un braukt mājās pie drauga

* - piemēram, "daudz daudz kāju" man liek domāt, ka Tava meitene ir zirneklis :)
[User Picture]
From:[info]erzelis
Date:18. Augusts 2009 - 12:00
(Link)
Kapēc tieši 'infantilā' - es rakstu kā mazs bērniņš, kas pirmo reizi sāk stutēt kopā teikumu konstrukcijas? Tev nav ienācis prātā, ka es varbūt tā šos izteiksmes līdzekļus izmantoju speciāli? Lai nebūtu klīniski, lai enbūtu sausi, lai nebūtu prasti un lai iegūtu tieši to efektu, 'ka iedarbojas'? :)
From:[info]dute
Date:18. Augusts 2009 - 12:52
(Link)
Nu neapvainojies tikai, es domāju, ka daudzi Tavi lasītāji varētu man piekrist - Tev ir raksturīgs literārs infantilisms. Tu raksti tieši tā kā cilvēks bez jebkāda literāra talanta rakstītu. Un, kamēr Tu neizvirzi pretenzijas uz šo neeksistējošo talantu, viss strādā, tas ir Tavs trumpis.
[User Picture]
From:[info]erzelis
Date:18. Augusts 2009 - 13:03
(Link)
Es gudrās skolās nēsmu skolojies, varbūt tu vari pamest kādu linku uz "literārā infantīlisma" aprakstu?

varbūt pamēģini paņemt kādu rindkopu, un pārrakstīt tā kā rakstītu cilvēks "ar literāru talantu"? Man ļoti interesē, kāds tad ir tas īstenais kanons ar ko ir rakstītais jāsalīdzina, kam ir jālīdzinās un pēc kā jāvienādojās.

Gribās jau tomēr, kaut kad panākt to, ka pēc ento raktu uzrakstīšanas, kuri pie tam pa lielai daļai ir uzņemti ar sajūsmu, es drīkstētu izvirzīt kādu pretenziju uz "neeksistējošo talantu". Ja dēļ tā ir nepieciešams nolīdzināties pēc augumiem un iznīdēt visus oriģinalitātes iedīgļus manos rakstos - fine!
[User Picture]
From:[info]zupcis
Date:18. Augusts 2009 - 13:46
(Link)
Kaut arī uzskatu sevi par augsti sertificētu seksa speciālistu, man vienmēr ir bijušas problēmas par seksu uzrakstīt vairāk par 3 rindiņām. Parasti mans viedoklis par seksu aprobežojas ar frāzēm "Gribu pisties", "Sekss bija labs" un "bļe, suka, neiedeva". Sekss, manā skatījumā ir relatīvi vienkāršs algoritms ar sākumu un beigām, kuru cilvēki uzkrātās pieredzes rezultātā mēdz papildināt ar arvien jauniem sazarojuma operatoriem.

Man vienmēr ir riebušās literāri aprakstītas seksa ainas, jo gribi vai negribi neko jaunu tur izdomāt nevar. Pimpis pežā, kustības līdz sasniegts mērķis. Daudzi cenšās seksu aprakstīt izmantojot veselu kaudzi banālu salīdzinājumu un metaforu. Piemēram: Mūsu kaislē savītie ķermeņi svīda klusās baudas pilnās skūpstu fona skaņās līdz salūtam līdzīgā kulminācija laida neredzamas dzirkstis tuvu un tālu līdz pat podjezdam, kur slaviks dūra vēnā priecīgi.

Bet autora rakstītais teksts man patīk ar savu vienkāršību, tas apraksta arī situācijas, kuras ir līdzīgas manis paša piedzīvotajām. Jāatzīst, ka seksā mēdzu domāt vienkāršiem vārdiem un neizjūtu baudu no seksuālām metaforām. Krūtsgals, pieskārini, uzbudinājums, acu skatieni, elpas ritmi un mīmikas, tas ir viss kas seksā ir. Nevajag man seksā salūtus, nevajag man literārus pārspriedumus salīdzinot pišanos ar Kafkas gaismas pils iedzīvotājiem un Puškina pistoles garumu.

Kaut kā tā.
[User Picture]
From:[info]antuanete
Date:20. Augusts 2009 - 22:52
(Link)
Žetons par Slaviku :)
Šis rakstiņš ir smuks, jā. Nav par daudz samudžināts, pietiekami reālisma un labi izvēlēta situācija.
From:(Anonymous)
Date:24. Oktobris 2009 - 01:50
(Link)
Man jau arī liekas - ja cienījamais erzelis censtos rakstīt "literāri bagātīgi", "gudri", tad tas jau nu galīgi nebūtu vairs - TASSSSS! Tad būtu kaut kādas sakļautās ziedlapas, savītie, saldkaisles savažotie ķermeņi, divas dvīņu dūjas un citi murgi. Tad nebūtu erzelis, būtu romantiska literatūra tantēm. Un no otras puses - ja būtu prastie apzīmējumu, tad būtu lēta ""pornogrāfija", nebūtu erzeliigaasNoskaņas, mmmmmm! Es esmu PAR! [lai gan man nepatīk buča deminutīvā : ) ]

> Go to Top
Sviesta Ciba
hackers counter system