eripio's Journal

pirmaa reize pie klaviatuuras, runaajot ar sevi...
Hmm.. atljaushos rakstiit ne taa, kaa patiktu manai latvieshu valodas skolotaajai.. tas ir - neizmantoshu tradicionaalas latvieshu valodas miikstinaajuma ziimes...

Dziivojot shajaa rajonaa, kursh visiem liekas tik kluss, dazkaart pat man liek izbriiniities par taa dziiviigumu shaadaa vakara stundaa.. Kaads dzeeraajs bljaustas uz ielas. Kaut gan logi ir aizveerti, es dzirdu katru vinja vaardu. Uz briidi man liekas, ka iejaucos vinja dziivee, dzirdot to, ko man nevajadzeeetu dzirdeet.

Diivaini liekas tas, ka atrodos sheit.. nezinu kaadeelj to daru. vnk gribeejaas ar sevi parunaaties. Biezi to daru uz papiira lapaam.. Shoreiz taa negribeejaas. Nezinu, kura praata dalja mani pamudinaaja rakstiit.

Juutos tuksha. Peec tik ilga laika... Ljoti ilga prieksh manis. Protams, katram laika meers ir savaadaaks. Prieksh manis devinji meeneshi ir daudz, bet tie pagaaja veeja spaarniem. Un pirmo reizi juutos tuksha. taada kaa nevajadziiga. hmm... fascineejoshi.. Bet man nelikaas, ka es kaadreiz taa vareetu atkal justies. Likaas ka viss buus kaartiibaa. Atkal kluudiijos. Kaa parasti...

Laikam vislielaakais akmens, uz kura es kluupu, ir tas, ka es vienmeer kljuudos. Starp divaam izveeleem, no kuraam ir tikai viena pareiza, es izveelos nepareizo. Fascineejoshi. Laikam jau atliek tikai cereet, ka kaadreiz taa vairs nebuus.

Kaadeelj es te atrodos? to laikam neviens nepateiks... es pati nespeeju uz to atbildeet.. varbuut vienkaarshi veelos tukshumu ar kaut ko aizpildiit.. Es taa to veeleetos... bet tas nepazudiis.

Tukshums manii paliks liidz briidim, kad pats veeleesies aiziet... Vai es vinjam patiiku?

Current Mood: nožēlojami.