- 18.8.10 19:57
-
Tad, kad es izšķīros februārī, tad man palīdzēja tas, ka es nekādas tur bildes neskatījos un nodarbojos ar to, lai sameklētu sev sabiedrību un kaut ko foršu darītu (snovotu, brauktu ar ričukiem, ietu tusēt, uz kino, utt.) un nebūtu jānīkst mājās un jādepresē. Man arī bija drausmīgi skumji, bet es centos nepinkšķēt un centos koncentrēties tikai uz foršo, kas bija. Reizēm jau nāca arī dusmas un besis, bet tagad laikam kaut kāds pusgads pagājis un es jūtu, ka vēl pēc kāda laika viņš būs tur, kur viņam jābūt - atmiņās. Jebkurā gadījumā, kā aizvēru aiz sevis durvis, tā darīju visu, lai dzīvotu tālāk. Man liekas, ka man izdodas.