11. Decembris 2016

• 11.12.16 17:47
• Gribēju jau pirms divām nedēļām rakstīt, arī svētdienā, nu beidzot saņēmos. Tanī svētdienā manī kas noklikšķēja, divas reizes, tā ka skudriņas pār kauliem pārgāja. Nezināju kur tērēt to enerģiju kas pieplūda, mani apturēja tikai tas ka pienāca laiks likties uz auss jo uz darbu jāceļās agri, būtu močījis visu nakti.
  Sāku kārtot veselības lietas, gribēju noskaidrot vai viss kārtībā, vai kas jālabo, jo jutu ka kas nav kārtībā. Pēc dažādu analīžu apmeklējumiem atklājās gastrīts. Jēēē...vismaz skaidrs kas man traucē dzīvot. Nākamo analizēšu muguru, jo tur arī ir problēmiņa.
  Pirms divām nedēļām, vairāk jau dusmu iespaidā uz sevi, atsāku kačāties. Un tad kad sāku sapratu ka tas bija tas kas vajadzīgs, gandrīz asara nenobira no laimes kāds emociju pieplūdums manī ienāca. Ehhh..kur es biju agrāk.
  Svētdienu rītos, kā pulkstenis, no rītiem noriju akmeni, jo uzmācās skumjas par to ka ir tāds pamatīgs tukšums, pie tādiem rītiem nevar pierast, gaismai austot pamosties vienam gultā un vienam visā dzīvoklī... Tas pāriet, līdz nākamajai svētdienai...
  Tags: dzīve
• Mūzika: Caster - ...Driven By Ache
• 0 rakstair doma